#domu plūsma

[tuvojies]

Es esmu pazaudējusi saskari ar šo pasauli. Ar būšanu šeit dzīvai un veselai. Ar iespēju no rīta dzert kafiju, klausīties radio un rakstīt savas domas savu fotogrāfiju ieskautai. Kāpēc es esmu tik nelaimīga, kad manī jau ir viss, ko es meklēju? Šodien es iešu uz gaisa akrobātiku un šodien nav jāstrādā. Varu darīt visu, ko vien es vēlos. Kāpēc nav labi tā kā ir? Pēc kā es dzenos? Ko man mainītu tas, ja mana mūzika skanētu Nacionālā teātra izrādē? Ja manas fotogrāfijas būtu izstādītas muzejā un uz tām katru dienu skatītos cilvēki un teiktu atzinīgus vārdus? Vai šīs pašas fotogrāfijas manās acīs kļūtu labākas? Vai es kļūtu par labāku cilvēku? Vai tas skaitītos “kaut ko darīt ar savu dzīvi”? Vai tas būtu jēdzīgi pavadīts laiks? Vai tad es pēkšņi iegūtu interesantu dzīvi un draugus? Vai varbūt šī dzīve notiek pirmdienu vakaros, kad mēs pazīstami un mazāk pazīstami cilvēki satiekamies, lai rakstītu un runātos. Vai varbūt dzīve notiek tad, kad dzejas slamā nolasu dažus savus tekstus bārā, kurā klausoties koncertus vienmēr esmu domājusi - kāda būtu sajūta būt tur uz skatuves. Un tad es esmu. Es runāju. Manī klausās. Es neko neredzu, jo acīs spīd prožektori. Vakars tiek pavadīts jaukās sarunas. Mani atbalsta un samiļo draugi un vakara beigās es smaidot  domāju  -  es gribu vairāk šādas dienas. Vai varbūt dzīve notiek tad, kad es aizbraucu uz jūru meklēt izskalotus stikliņus un visu dienu pavadu tos vācot, labi zinot, ka pēc tam tos nekur neizmantošu. Ka tas ir tikai par meklēšanas un atrašanās prieku, un ļaušanos tam, kas interesē. Un tad sarunas uzsākšanu, garlaikojoties vilciena stacijā ar meiteni, kurai patīk iet pārgājienos un sajūsmina puķītes kuras ieliku pierakstu blociņā. Mēs visu ceļu līdz Rīgai norunājam. Mēs vairs netiksmies, bet saruna ir jauka un es domāju -  šī bija skaista diena un es gribu vairāk šādas dienas. Bet tad pienāk nākamā dienā, es aizmirstu solījumu sev (es neuzsēju mezglu redzamā vietā kā atgādinājumu) un atkal domāju “kāda šim visam ir jēga”, “kur es virzos”, “ko es daru ar savu dzīvi”,  “kāpēc man nepietiek ar to, kas man ir”. 

Tad atkal ir jāpiespiež sevi iziet ārā un atcerēties kāpēc dzīvot ir lieliski. Un tad es izeju ārā ar mērķi atrast sejiņas mākoņos, sienu apmetumos un asfaltā un kamēr tos meklēju tikmēr pie apģērbu konteinera atrodu maisu ar pārgājiena zābākiem precīzi manā 40,5 izmērā. Zābākus par kuriem mēnešiem runāju, ka vajag, lai varētu iet pārgājienos, bet nevaru atļauties.

Vai tad dzīvē nenotiek skaista un īsta tad, kad pa sniegputeni nesos ar riteni un redzu mazu, mazu pelīti, kura strauji tipinot gandrīz pārkrīt pati sev pāri. Tad, kad domāju un ceru, ka viņa atradīs savu alu tāpat kā Purvciema strazds pārziemo bēniņos ar draugiem. 

Vai dzīve nenotiek esot ar sevi visā tajā, ko iztēlojos, domāju, pamanu un tirinos nepacietībā ar to kaut kā dalīties?

Kas tad ir tas pārējais? Tas, kas saka, ka šis nevienam neinteresē. Neviens to nesaprot ar tādu degsmi kā es. Viņiem tā ir tikai pele. Tikai putenis. Tikai Elzas bērnišķīgums. Manis pašas balss, kas saka, ka šis ir nenozīmīgi un lai kļūtu nozīmīgi - pārāk grūti.  Vai tā arī ir dzīves notikšana?

Un atkal snieg. Pa virsu tam, kas šorīt tika notīrīts. Es atņemu prieku visam, kam pieskaros. 

#rudens2023 #domu plūsma #dienas te

[zilaiskalns]

Durvis dziļām Vēdu zināšanām

Transcendentālā meditācija paver durvis dziļām Vēdu zināšanām. Pārslodze, stress, nespēja koncentrēties, nepārtrauktu domu plūsma smadzenēs ik dienu liek cilvēkam meklēt ceļu, kā atrast dzīvē līdzsvaru. Patiešām ceru, ka grāmata palīdzēs lasītājam atrast vienkāršāko veidu, kā saglabāt veselību, īstenot savas iespējas, veicināt personības izaugsmi un dzīvot veiksmīgu un laimīgu…

View On WordPress

[dianalelis]

D/z/EJAS impro.performance. Interaktīva teksta performance, kur kopīgi ar apmeklētājiem ‘te un tagad’ laikā tika radīta dom.plūsma – apmeklētāji, reāllaikā norādītajā tiešsaistes platformā, izmantojot katra personīgo mobilo tālruni, varēja rakstīt ziņas – apziņas plūsmā – stāstījuma veids literatūras kritikā –, ko teksta un mediju māksliniece Diana Lelis deklamēja dzej.formā analogā sintezatora spēles pavadījumā (Raivo Mihailovs).

-да-да! – klātesošs svārsts!

… /steidzīgajā, bet mirklim apturētajā taustiņ.rakstā domu neatmet pirmais ne pēdējais teiktais/

…

ieejas biļete uz performanci = Tavas apziņas plūsmas

performances audio dokumentācija: https://soundcloud.com/raivo-mihailovs-946605902/dzejas-zivju-iela

event: https://www.facebook.com/events/556063559220415 Organizatori: Liepājas mediju mākslinieku biedrība ASTE. Art, Science, Technology, Education un Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija (MPLab) un apvienība D/z/EJAS. Atbalsta: Liepājas pašvaldības, Liepājas Kultūras pārvaldes, Kurzemes plānošanas reģiona, VKKF, Liepājas Universitātes un RIXC, mākslas, zinātnes, kultūras un inovācijas tīkla, atbalstu. 

#poetics #analogue synth #live performance #artists on tumblr

[mezaspa]

Meža terapijas spēks

Pirts rituāli un relaksējoša atpūta meža ieskautā ielokā

Pirts rituāli un meža terapija var sniegt tik ilgi nepieciešamo atpūtu jūsu ķermenim, prātam un organismam. Ņemot vērā nemitīgo ikdienas skrējienu, kas turpinās dienu no dienas, mūsu organismam nepieciešams “restarts” un atpūta. To mēs nevaram nodrošināt atrodoties tajā pašā vietā, kur esam ik dienu, tādēļ nepieciešama vieta, kur valda klusums un miers. Un Meža SPA jūs varēsiet to atrast. Meža SPA atrodas Jūrkalnē, Kurzemes jūras piekrastē, pavisam netālu no jūras krasta. 

Pilnvērtīga atpūta profesionāla pirtnieka pavadībā, kur pieejami pirts rituāli, kurus iespējams vēl neesat nekad baudījuši, piedzīvojot vēl nebijušas izjūtas un ķermeņa relaksāciju. Turklāt pirts rituāli sniegs viegluma sajūtu un visu domu plūsmas apstāšanos noteiktajā laikā un vietā, kurā jūs būsiet - Meža SPA.

Šī vieta, Meža SPA, būs vieta, kur atgūt emocionālo un garīgo līdzsvaru, kur jums būs iespēja būt tuvāk sev un tuvāk saviem mīļajiem. Meža SPA apkārt valda klusums un miers, varēsiet nodoties meditācijai vai vienkārši atpūsties no ikdienas nemitīgās kņadas, ķermenim sniedzot nepieciešamo lutināšanu ar meža terapiju. Turklāt papildus tam, jūs varat izvēlēties pārdomātus meža rituālus, kas sniegs jums dziļu mieru un līdzsvara sakārtošanu savam ķermenim.

Meža SPA iedvesmotie dabas rituāli

Meža SPA jums būs iespēja būt klusumā un mierā. Tiešā tuvumā nav kaimiņu, kā arī pārējās viesu mājas atrodas pietiekamā attālumā viena no otras. Pirts rituāls sniegs ne tikai mentālo atpūtu, bet atpūtu enerģētiskā līmenī. Meža SPA jums būs iespēja klausīties klusumā un ieklausīties sevī, savā ķermenī un organismā. Iespējams, nemitīgais domu virpulis jūsu galvā sāks griezties lēnākā ritmā un pat piedzīvosiet pat cīņu ar sevi - par iespēju atslēgties no ikdienas rūpēm, domām par problēmām un aktuālajiem jautājumiem, pieņemot mirkli tagad un šeit. Vai jūs zināt, ka klusums patiesībā cilvēkus var pat baidīt? Klusums visapkārt reizēm var biedēt, īpaši tad, ja klusums nav ik dienas. Meža SPA varēsiet klausīties putnu dziesmās meža ielokā, ieklausīties dabas vibrācijās vai vērties naksnīgajās debesīs no karstā kubla zem klajas debess, sakārtojot savu iekšējo pasauli un ieklausoties savā ķermenī. Meža SPA piedāvājumā ir senā latviešu pirts un omulīgas naktsmītnes, kuras atrodas pietiekamā attālumā viena no otras, lai sajustu kāroto savrupību un baudītu netraucētu privātumu. Esot Meža SPA, laiks it kā pazūd, valda miers visapkārt un pasaules problēmas aizmirstas. Klausoties klusumā, meža skaņās, ar cilvēku runā daba. Tās iedarbībā kļūst skaidras prioritātes, liekais atkrīt, cilvēks saņem vērtīgas atbildes. 

Spa brīvdienas Jūrkalnē

Pirts rituāli, spa rituāli un relaksējoša atpūta. Tas vien jau izklausās labi. Bet ko jūs teiktu, ja šo visu varētu piedzīvot meža ielokā zinoša pirtnieka gādībā? To piedāvā Meža SPA Jūrkalnē.

Kā panākt klātesamību un atkalsavienošanos ar savu patieso būtību, sajust un sadzirdēt patiesās vēlmes? Būtiskākais elements, caur ko piedzīvot ķermeņa relaksāciju un prāta atpūtu, ir pirts rituāli. Senā pirtiņa būvēta 1936. gadā, ņemot vērā āderu izvietojumu. Pirts telpā nav neviena āderu krustpunkta. Savukārt zem lāvas ir ūdens ādere, lai stimulētu attīrīšanos. Siltajā sezonā pēc pirts apmeklējuma Meža SPA saviem klientiem piedāvā vēl kādu interesantu rituālu – lidināšanu. Kas ir šis interesantais rituāls? Lidināšana ir peldēšana virs ūdens pēc kārtīgas izkarsēšanās pirtī, balstoties uz pirtnieka rokām, piedzīvojot bezsvara stāvokli. Tādējādi atbrīvojas visi muskuļi un nervu centri, dzestrajā ūdeni ļaujot piedzīvot lidojuma sajūtu.

mezaspa.lv

#meža terapija #Jūrkalnē #spa brīvdienas #brīvdienas Jūrkalnē #latviešu pirts #pirts rituāli

[tuvojies]

Ļauj sev rakstīt. Ļauj sev plūst. Šķiet, ka kājas iesūc melnais caurums. Sākumā lēni, tikai kā nojaušamību, bet tad jau tik tālu, ka vairs atpakaļ tikt nevar. Punkts aiz kura nav atgriešanās. Un tu redzi sevi izstiepjamies. Ja nesāpētu un tu nenomirtu jau sen pirms tam, tad visdrīzāk tev šī nāve pat liktos tāda skaista. Hei, es nekad mūžā neko tādu neesmu redzējusi. Manas kājas kļūst par nūdelēm. Eu, kāds pametiet irbulīšus, es nogaršošu sevi, visi morāles jautājumi kļuvuši nenozīmīgi. Tad kāds skaists izplatījuma akmenītis, ko es labprāt aiznestu mājās, bet nedrīkst, iebelž man pa galvu un es zaudēju samaņu. Asins pilieni. Kā tie izskatītos. Negribas tagad meklēt internetā. Negribu iziet ārpus šīs sajūtas. Gribu ļaut prātam nonākt, kur vien tas pats vēlas. Palaid vaļā siksniņu. Un viņš skatās uz tevi kā apmulsis sunītis, bet, bet bet. Un tu pastum uz priekšu un saki, ej, ej. Es tepat vien būšu, kad gribēsi - atgriezīsies. Paklejo. Tu vienmēr atradīsi ceļu atpakaļ. 

Cilvēki nepareizi izprotot entropiju un lieto to triviālos veidos, aprakstot savu nekārtīgo istabu vai dzīvi. Deg ēteriskā eļļa. Eikalipti. Pagaidi, nopūtīšu. Aij, bija taču jāpiepūlās rakstot. Deniņi sāp it kā tur būtu salīdušas tās lielās lielās jūrmalas skudras un viņas dzeltu vēl papildus paņemot līdzi ērkšķīšus. Efekts nav spēcīgs, bet nepatīkams. Jā, entropija. Viņi saka, ah, manai dzīvei vienmēr ir tendence tiekties uz entropiju. Man ir tendence uztvert tagadni tikai pagātnes formā. Tikai tad, kad tas ir noticis atskatīties un izvērtēt kādas bija sajūtas, kas notika, kā es par to jutos. Un tad galvā atkal ieskanas balss “Vai tas ir normāli? Iegooglē to.” Tā normalitātes salīdzināšana ar citiem cilvēkiem, atskaites punkti, nevis , “Ja tev tas neliek justies slikti, tad dzīvo tik nost.” 

Piededzinātas smiltis ar ūdeni un pieneņu pienu. Tā garšo šī rīta otrā kafija. Es svīstu, es kožu mazajos pirkstiņos, abos reizē. Mani zobi ir maigi. Tie slīd pa ādu un nespēj nodarīt ļaunu. Pat lielās prāta skudras spēj vairāk. Gaisma iespīd pa logu balta. Un man ir karsti. Jau sen, jau ilgi ir vairāk skumji nekā bail.

#vasara2023 #domu plūsma

[tuvojies]

aizmirsu, ko gribēju tev teikt pamodos atvēru acis es ķēru domas kā kurkulēnus tie lēkāja pa gultu un lēcienā izgaisa nepaspēju “tu runāji miegā”, viņš teica gaismas līnija sadalīja istabas tumsu ar rītausmu es nemanīju detaļas neredzēju svarīgo “es runāju tikai miegā. vārdi vienmēr pazūd sapņos.” “un pamostoties tu jūties kaut ko zaudējusi” “es pazaudēju to, kas ir svarīgs” “ja neatceries, kā tu zini, kas ir svarīgs?” mani izvelk spilgtā gaismā izlikties kā dzīvot kam ticēt un ir sev jāatgādina atkal un atkal ka tas, ko man iemācīja tas siltais plediņš mīļais apskāviens, kurā paslēpties un būt mani nepasargā

#vasara2023 #domu plūsma

[tuvojies]

tavi prāta plašumi sniedzas tik tālu man bail tur iet bez lukturīša pie ieejas netiek izsniegti vai nu neej nemaz vai ej bez “es varu apsolīt, ka tur nebūs čūskas tikai tumsa un manas patiesākas domas vai tev tas der?  vai tu to gribi?”

#domu plūsma

[tuvojies]

dezintegrācijas apļi sabrukšanas cikls sabrukšanas savākšanās un atkal sabrukšanas akmeņiem nošķeltas malas stikli izšķīduši mirguļo sauleszaķīši un līmēs pleķi uz loga un izkaltuši sviedri uz neizmazgāta krekla ir vienīgie liecinājumi, ka bija vasara un mēs svīdām savus sāļus dzīvojām naktīs

#domu plūsma

[tuvojies]

Salikt kopā vārdus izveidojot neīstas pieredzes kurām noticēt, kuras sajust. Neīstas īstas pieredzes. Varbūtības. Iemīlēšanās teorijas. Paceltas glāzes pie mutes ar vīnu, kas nekad nebeidz līt. Telpā, kurā vienmēr aug ziedi, izlauž betonu, aug paātrinājumā. Mīnus trīsdesmit grādos, bet nav auksts. Un soļi ir klusi. Ne tādi kā tagad, šļūcoši, gumijas atsitieni pret koku. Un tur nav sirēnas un kliedzieni. Tikai ziedi, kas aug ārā no mutes un piepilda telpu kā piedzimšana. Atkal un atkal. Vēnas ir saknes. Asinsvadi ir zari. Pirksti ir intelektuāli ieroči. Prāts ir aizaugusi pļava. Ar dārznieku atvaļinājumā. Izkapti nāves īpašumā. Gaisma ir viļņi lūzuma brīdī. Kad tie kutina ādu un garšo kā silts Boržomi. Gaisma parādās un pazūd. Parādās un pazūd. Attiecīgi es parādos un pazūdu. Parādos un pazūdu.

#domu plūsma