#karlam | Explore Tumblr Posts and Blogs

grifrift · 2 years

Text

CEĻOTĀJS - 1

"Es atskārtu, ka arvien vairāk spēlēju citplanētieša lomu."

Jons Lombergs,

mākslinieks, NASA grupas dalībnieks

"Uz katru Zelta platē iekļauto skaņdarbu pasaulē ir vēl tūkstotis tikpat cienīgu mūzikas gabalu"

Timotijs Ferris,

producents, NASA grupas dalībnieks

Aizdomājieties uz mirkli, ja jums tiktu dots neparasts uzdevums - sagatavot sūtījumu citplanētiešiem ar mērķi iepazīstināt viņus ar Zemi, ko jūs tajā iekļautu? Lai padarītu šo uzdevumu sarežģītāku, jums tiek dots tikai 1 disks un 6 mēneši laika.

Kā lai izvēlas labāko no visas cilvēces gadu tūkstošiem krātās bagātības? Grūtāk kā atsijāt zelta graudiņus no smiltīm raktuvēs. Turklāt, ņemiet vērā, ka jums jābūt īpaši uzmanīgam - pēc iespējas jāizvairās no divdomīgiem vēstījumiem, ko varētu traktēt kā agresīvus. Visticamāk, jūs negribētu izraisīt starpplanētu karu un pakļaut dzimto planētu briesmām. Tātad, kara ainas, ieroču attēlus, reliģisko, politisko saturu svītrojam ārā. Vai nē? Kurš gan zina, kādu informāciju mūsu saprāta brāļi varētu uzskatīt par naidīgu. Gribot negribot jums jāuzņemas absurda loma - domāt kā citplanētietim, paskatīties uz mūsu planētu no malas. Tieši šāds uzdevums no NASA puses tika dots astronomam Karlam Sagānam un viņa komandai. Vai viņi ar to veiksmīgi tika galā? Iespējams, kādreiz uzzināsim. Mums tikai jāsagaida, kad Voyager - 1* sasniegs kādu adresātu.

*Voyager (ceļotājs) - 1 ir kosmiskais aparāts, kurš paredzēts Saules sistēmas ārējo planētu un starpplanētu vides pētīšanai, viens no Voyager programmas aparātiem. Tas tika palaists 1977. gada 5. septembrī un joprojām darbojas. Voyager 1 pārlidoja Jupiteru un Saturnu un bija pirmais aparāts, kurš ieguva detalizētus šo planētu pavadoņu attēlus. Voyager 1 ir pagaidām vistālāk no Zemes esošais cilvēku veidotais aparāts. 2012.gada augustā Voyager 1 pirmo reizi kosmosa pētījumu vēsturē pameta Saules sistēmu. 2022. gada augustā kosmiskais aparāts atradās vairāk kā 157 AU (23,5 miljardi km) attālumā no Zemes. Ik gadu tas attālinās par 539 miljoniem km. Voyager - 1 nes sūtījumu citplanētiešiem. Mākslinieks Jons Lombergs kopā ar astronomu Karlu Sagānu un vēl dažiem citiem cilvēkiem ietilpa NASA grupā, kura sagatavoja Voyager aparātā ievietoto vēstījumu. Tas bija veidots kā zelta disks, kurā iekodēja dažus Zemes un uz tās esošo dzīvības formu attēlus, vispārēju zinātnisko informāciju, ANO ģenerālsekretāra un ASV prezidenta uzrunas, sveiciena tekstu piecdesmit valodās, vaļu saucienus, bērna raudas, viļņu krākšanu, skūpsta skaņas, klasiskās u.c. mūzikas ierakstus.

Kādā Ņujorkas centra kafejnīcā valdīja ierastā pēcpusdienas kņada. Daudziem darba diena bija galā un gaisā virmoja smiekli, čalas un pacilāts noskaņojums. Vērīgs apmeklētājs, ienākot pa durvīm īpaši izceltu kādu trijotni šķietami vienlīdz dzīvajā sociālajā vidē. Tumšākajā stūrī pie galdiņa sēdēja trīs vīri un azartiski žestikulēja. Viņu acis kvēloja kā ogles, kājas nepacietīgi sita takti pret grīdu. Ik pa laikam atskanēja kāds jaudīgāks vārds, kurš spēja pārvarēt skaļo fonu.

"Domubiedri, kas apspriež kādu savu kaislīgu aizraušanos,"

nodomātu vērīgais apmeklētājs un nekļūdītos. Stūra galdiņu bija ieņēmuši NASA radošās grupas dalībnieki, kas strādāja pie kopīga projekta - Karls Sagāns, Jons Lombergs un Timotijs Ferrijs. Karls, kalsns vīrietis ap 40, maigiem, smalkiem sejas vaibstiem un Bītlu frizūru, bēšīgā profesora žaketē, šķiet uzdeva diskusijas toni:

"Tim, kā tev iet ar Džonu Lenonu, vai izdosies piesaistīt viņu projektam?"

"Diemžēl, ne, viņš jau dodas atpakaļ uz Apvienoto Karalisti, tomēr viņš man deva dažus vērtīgus padomus un piedāvāja sava ierakstu speciālista Džimmija Lovina pakalpojumus."

Dedzīgi atbildēja eleganti ģērbies, ar izteiksmīgu pieri, spēcīgu zodu un lielām acīm apveltītais producents.

"Ak, tad tā? Tomēr tas arī ir kaut kas. Labi pastrādāts, vecīt! Kā mums tagad iet ar rietumu klasisko mūziku?"

"Esam finiša taisnē - pievienojām trīs Baha un divas Bēthovena kompozīcijas. Gadījumā, ja ieraksts nonāk pie kādām būtnēm bez dzirdes - tās vismaz varētu saprast šos darbus, izmantojot matemātikas metodes - šajā ziņā skaņdarbi ir pateicīgi, tie ir simetrijas pilni. Taču problēmas sagādā ierakstu iegūšana no Austrālijas, PSRS un Zālamanu salām. Piegādes kavējas."

"Būs okei, ar to tiksim galā, laiks vēl ir. Man jums arī ir ko pastāstīt. Šodien bija saruna ar NASA kolēģiem. Nācās ar visām četrām aizstāvēt Čaka Berija “Johnny B. Goode” iekļaušanu. Viens pat nosauca to par pusaudžu mūziku. Un ziniet, ko es atbildēju? Ka uz planētas Zeme ir pa pilnam pusaudžu, tādēļ būtu loģiski atstāt kripatiņu vietas uz diska arī viņu elkam."

"Bravo, trāpīgi teikts, Karl!"

Sarunā iesaistījās Jons - klasiski skaists, jauns vīrietis tumši brūnām, smejošām dienvidnieka acīm, garu taisnu degunu un ļoti dzīvu sejas mīmiku.

"Starp citu, es jau redzu finiša taisni savam darbam. Esmu ticis skaidrībā ar metodi, kā ierakstu platē iekodēt attēlus. Pie reizes gribu uzjautāt - ko esat izlēmuši darīt ar vaļa "dziesmu" - liksiet to dabas skaņu sadaļā vai pie valodām?"

"Mīļā miera labad nolēmām atstāt pie abām. Kas zina, varbūt šo milzīgo zīdītāju ūjināšana ārpuszemes radījumiem liksies daudz saprotamāka par cilvēku dialektiem..."

Domīgi atteica Karls.

Voyager-1 zonde cilvēka prātam neaptveramā ātrumā urbās cauri kailajam visumam. Saules sistēma bija tālu aiz muguras, mazo lidaparātu ieskāva neomulīgais starpzvaigžņu plašums. Ja Ceļotājs-1 spētu just, tas būtu šokēts par to, cik neizsakāmi smeldzīga vientulība valda šajā nekurienē! Zondes dienas bija skaitītas. Tās radioizotopu termoelektriskais ģenerators bija knapi dzīvs. Drīz, pavisam drīz šis tālā kosmosa izpētes pionieris zaudēs spēju sūtīt radiosignālus. Tas pārvērtīsies par vēl vienu no triljoniem meteorītu, kas bezmērķīgi šķērso izplatījumu, tiesa gan ar meteorītiem netipisku saturu. Ja vien...

"Ūuutirlili-dzing-dong-ding, Ūuutirlili-dzing-dong-ding!"

"Tililili-din-din-din? Es klausos, lūdzu, ziņo, kas tev sakāms."

Kāda caurspīdīga želejveidīga būtne melodiski iedziedājās. Tās galerta ķermenis atradās nepārtrauktā ritmiskā kustībā. Četras no sešām milzīgajām gliemežvāka formas ausīm bija aprīkotas ar komunikācijas audio ierīcēm.

"Godātais Ūuutirlili-dzing-dong-ding, es dzirdu kādu signālu. Tas ir ļoti vājš, tomēr jūtami disonē ar zvaigžņu, planētu un citu kosmosa ķermeņu dziesmām. Tas nav pārāk tālu. Mēs varētu izmest nelielu līkumu. Ko teiksiet?"

"Du-do-di-du-du!"

Sajūsmā apstiprinoši iedungojās Ūuutirlili-dzing-dong-dings. Viņa iekšējie orgāni sāka trīcēt milzīgai medūzai līdzīgā rumpī. Tas liecināja par vadoņa ārkārtēju interesi un nepacietību. Kā gan citādi? Pirmo reizi savā kosmonauta-veterāna karjerā viņš saskārās ar ko tik nebijušu. Signāls, kas neiekļaujas visuma skaņu simfonijā? Tas nevar būt!

Drīz vien visa citplanētiešu kuģa ekipāža kā pamirusi baudīja J.S. Baha skaņdarbu no „Labi temperētā klavesīna” – Prelūdiju un fūgu C-Dur, tad pārslēdzās uz Mocarta "Burvju flautu". Taču kulminācija tika sasniegta, kad kuģa kristāldzidrās skandas pilnā skaļumā sāka spēlēt rokenrolu. Čaka Berija lipīgais, dinamiskais meldiņš "Johny B Goode" pilnībā pārņēma svešās rases pārstāvjus savā varā. Neko tādu viņi vēl nebija dzirdējuši. Viņu maigie, glumie taustekļi konvulsīvi raustījās svētlaimes ekstāzē. Iekšas vibrēja, ausis bija sasprindzinātas līdz maksimumam. Nez ko teiktu nelaiķis dziesmas autors, ja viņam būtu iespēja vērot, cik azartiski pie viņa mūzikas dejo par cilvēkiem saprātīgākas medūzas.

Pārējā Zelta diska dati "kosmosa medūzām" nebija saprotami. Viņus interesēja vienīgi audio informācija. Šī rase uztvēra pasauli tikai ar skaņām, tādēļ nav brīnums, ka visi kā viens bija melomāni. Telpā viņi orientējās līdzīgi kā sikspārņi. Kad Voyager plate jau bija nodrillēta līdz nelabumam un dancot vairs nebija nekādas jaudas, Ūuutirlili-dzing-dong-dings pasludināja sapulci, kurā galvenais temats bija noskaidrot ekipāžas viedokli par Voyager-1 dzimtās planētas apmeklējumu. Visi bez izņēmuma nobalsoja "par".

Uz "medūzu" raķetes klāja valdīja trauksme un haoss. Nabaga želejķermeņi agonijā vārtījās pa grīdu un centās ar saviem taustekļiem aizspiest visas savas ausis. Šis uzdevums gan bija neizpildāms, jo daba šīm neparastajām būtnēm bija devusi sešas ausis, taču tikai četrus taustekļus.

"Tililili-din-din-din, kas notiek? Kas šī par briesmīgo kakofoniju?"

Ūuutirlili-dzing-dong-dings sačokurojies no sāpēm ausīs knapi izdvesa mikrofonā.

"Godātais vadoni, es uztvēru pirmos satelīta signālus no zilās planētas, kas ir mūsu galamērķis, un nolēmu tos atskaņot. Pēc tā, ko mēs atklājām zondē, es nebiju domājis dzirdēt ko tik šausminošu. Viņi to sauc par repu. Es ļoti atvainojos, tūlīt izslēgšu."

"Ak, tā? Tad izskatās, ka mums te nav ko darīt. Civilizācija ar tādu mūziku ir pagrimusi un lemta drīzai bojāejai. Tililili-din-din-din, atzīmē šo planētu drošo maršrutu katalogā kā sevišķi bīstamu un pievieno īpaši stingru ceļošanas aizliegumu."

"Klausos, godātais Ūuutirlili-dzing-dong-ding. Lūgšu vēl mirklīti jūsu uzmanības. Mēs uztvērām vēl kādu signālu, kas ir ļoti līdzīgs tam, ko dzirdējām diskā. Šķiet, ka tas nāk no planētas okeāna. Ja nemaldos, to rada citas būtnes, kas apdzīvo šīs planētas ūdeņus."

Ūuutirlili-dzing-dong-dings mirkli vilcinājās ar atbildi. Viņš vēlējās pēc iespējas ātrāk pamest šo vietu ar maksimālo paātrinājumu.

"Labs ir, atskaņo to. Tikai ātri!"

Viņš beidzot izlēma. Kuģa skaļruņus piepildīja Zemes lielākā zīdītāja neatkārtojamā dziesma. "Medūzas" atbrīvoja savas ausis no taustekļiem un lēnām piecēlās no grīdas. Kādu brīdi visi klausījās sastinguši. Kad ieraksts aprāvās, "medūzu" vadonis vēlreiz uzrunāja savu palīgu mikrofonā:

"Tililili-din-din-din, veic, lūdzu, nelielus labojumus drošo maršrutu katalogā. Atzīmē atgādinājumu apmeklēt šo zemi pēc miljons gadiem. Var gadīties, ka šai planētai būs vēl viena iespēja."

#story #sci-fy #science fiction #humour #music

1 note · View note