#dabas aizsardzība

[krisjanisliepins]

Mākslīgais intelekts atklāj koraļļu rifu dziesmu

Mākslīgais intelekts atklāj koraļļu rifu dziesmu

Koraļļu rifi ir nozīmīgas jūras un okeānu ekosistēmas, kas nodrošina dzīves vietu un pārtiku daudziem dažādiem organismiem. Taču tos apdraud dažādi draudi, tai skaitā klimata pārmaiņas. Tādēļ pasaulē tiek īstenotas dažādas koraļlu rifu monitoringa programmas un aizsardzības plāni. (more…)

View On WordPress

#dabas aizsardzība #jūra #koraļļi #mākslīgais intelekts

[bb-latvija]

Ziemeļvidzemē atrasts pieauguša lāča līķis, informē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). DAP piektdien saņēma ziņu par mirušu brūno lāci (Ursus arctos). Norādītajā vietā pārvaldes speciālisti guva apstiprinājumu minētajam faktam, bet Valsts policija sāka kriminālprocesu. Lāča līķis tika nogādāts laboratorijā ekspertīžu veikšanai. Dzīvnieka ķermeni uzgājuši mežizstrādes darbinieki un nekavējoties par to ziņojuši Valsts meža dienestam, kas šo informāciju nodevis DAP. Atbilstoši kompetencei pārvalde kopā ar Valsts policiju sākusi lietas izskatīšanu, jo brūnais lācis Latvijā ir īpaši aizsargājama nemedījamā suga. Kā informē DAP, brūnais lācis ir lielākais no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kilogramus, bet lāču tēviņi - 300 kilogramus. Brūnā lāča dzīves ilgums var pārsniegt 30 gadus, un tam nav dabisko ienaidnieku. Ikdienā tas nav agresīvs un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku. Cilvēkam bīstams lācis var kļūt, ja ir pāragri iztraucēts no ziemas guļas, tas ir ievainots, kā arī ja lāču mātītes ir ar mazuļiem. Ikgadējie lāču monitoringa dati uzrāda augšupejošu populācijas līkni, sasniedzot teju 80 īpatņu, kas konstatēti Latvijas mežos. Pieaugot lāču skaitam, neizbēgami pieaug arī netīšu un neapzinātu tikšanos skaits ar šiem dzīvniekiem. Lai satiekoties neciestu nedz lāči, nedz cilvēki, būtiski esot jau laikus pamanīt pazīmes, kas signalizē gan par paša lāča, gan viņa migas klātbūtni, jo tas ļautu savlaicīgi izvairīties no nevajadzīga traucējuma lācim. Šajā nolūkā pārvalde sadarbībā ar Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" un Latvijas Nacionālā dabas muzeja speciālistiem izstrādājusi vadlīnijas medniekiem un mežizstrādē iesaistītajiem. Vadlīnijās ietverti ne vien skaidrojumi, bet arī vizuāli uzskates līdzekļi - dabā uzņemtas fotogrāfijas, ļaujot vieglāk saprast pazīmes. Sagatavotais materiāls pieejamas pārvaldes tīmekļvietnes sadaļā Vadlīnijas. Šobrīd pasaulē ir aptuveni 200 000 brūno lāču. Lielākās populācijas sastopamas Krievijā, ASV, Kanādā un Rumānijā. Daudzās Eiropas un pasaules valstīs brūnie lāči izzuduši, tomēr pakāpeniski tie šajās teritorijās sāk atgriezties.

[alise-uz-zemes]

izdzīvotāju mentalitāte (pavasaris 2020)

Šonedēļ atceros sarunas ar dažādu šoku izdzīvotājiem – kara bēgļiem, dabas katastrofas piedzīvojušajiem un citiem – un viņu pieeju dzīves turpināšanai krīzēs un pēc tām. Kaut nopietni uztveru vietējos Covid-19 drošības noteikumus  (šobrīd studēju Austrumu reģionā Anglijā), nespēju just līdzi masu panikai, izņemot raizes par to, kā krīzi izmanto varas un vides jautājumos (piem., Latvijā, Ungārijā, pasaulē). Bez šaubām, studenta dzīvesveids ir priviliģēti pielāgojamāks karantīnai nekā daudzi citi, un neitralitāte var arī būt aizsardzības mehānisms. Lai nu kā, atbalstu ne tikai #PaliecMājās, bet arī #PurposeOverPanic. Ko man māca izdzīvotāji?

Izvērtēt prioritātes.

Vai esmu vietā, kur vēlētos palikt, ja aizvērtos valstu robežas un ierobežotu iekšzemes transportu?

Vai esmu tuvu cilvēkiem, kas cits citu atbalsta un iedvesmo?

Vai izvēlos nodarbošanās, kas mani aizrauj un fiziski un mentāli “pabaro” neatkarīgi no ārējiem apstākļiem?

Pētot milzu zemestrīces pēdas Nepālas ciematiņos, iepazinu budistu mūķeni D., kuras klosteri šī katastrofa bija pilnībā sagrāvusi. Tās izdzīvotāji – mūķene un svētvietas guru – izvēlējās dažādus ceļus. Guru bez jumta virs galvas un cilvēku plūsmām šī vairs nebija īstā vieta, un viņš pārvācās uz galvaspilsētu. D. izvēlējās palikt, kaut tas nozīmēja ievākties metāllokšņu būdiņā, jo, kā viņa man sacīja, tāds bija viņas aicinājums.

Pielikt roku un stiprināt sociālās saites. Palīdzība citiem var palīdzēt pašam, un tai nav nepieciešams altruistisks un spēkpilns noskaņojums. Filipīniete A., kuras iedzīvi un mentālo veselību aizskaloja taifūns, iesaistījās savas pilsētas atjaunošanas darbos tikai tāpēc, ka brīvprātīgie saņēma ēdienu, taču ar laiku šis darbs palīdzēja viņai pārdzīvot notikušo un kļūt laimīgākai, piederot lielai aktīvistu ģimenei. Katrā Covid-19 valstī iespējas atbalstīt krīzes skartos vai iesaistīties vietējās un virtuālās kopienās atšķirās, bet pastāv visur. Piemēram, manā apkaimē šobrīd īpaši aktuāla neaizsargātajiem ir pārtikas banka, kurai palīdzu ar velo piegādēm, un ar vīrusu nesaistīti rakņājos ilgtspējas iniciatīvas kopdārzā. Personīgi šādas aktivitātes ir zāles pret izolētību, bezspēcības sajūtu un mazkustību, savukārt kolektīvi un ilgtermiņā – drošības tīklu vīšana savējiem un plašākai sabiedrībai.

Mācīties un spēlēties. Hornšo viesnīcā, kā stāstīju senākos ierakstos, reiz uzņēmām >100 Tuvo Austrumu un Austrumāfrikas bēgļus. Šīs ģimenes un indivīdi uz nezināmu laiku iesprūda sniegotā nekurienē, kur tikpat kā neredzēja sauli, turklāt neizbēgami tuvu svešiniekiem, ar kuriem nedalījās valodā un kultūrā un reizēm nonāca konfliktā. Šķīda asinis? Nē, domino kauliņi. Pingponga bumbas. Lakatiņi uz deju grīdas. Pēc pirmajām stresa un nedrošības nedēļām ikdienu piepildīja (nereti pašorganizēti) valodu klubiņi, filmas, tradicionālo ēdienu gatavošana un arī aktīvisms. Dejošana, prāta spēles, radošas izpausmes, virtuālie kursi, augu audzēšana un gatavošana ir tikai daži no iespējamajiem prieciņiem un izaugsmes piedzīvojumiem Covid-19 izolācijā.

Pieslēgties cilvēces atmiņai. “Vecumdeinas dzīve iet bez izmaiņām trauksmainais jaunības laiks pagājis atleik tikai atcerēteis cik cilvēks ir stiprs un var daudz ko izturēt,” – tā sava mūža atmiņu pierakstus noslēdza mana vecvecmāmiņa, saglabājusi možu garu, kaut arī pazina karu, represijas, dažādas kaites un smagu darbu. Mūsu saknēs ir liels spēks un pieredze. Slimības cilvēcei nav jaunums, tāpēc šim laikam pārsteidzoši trāpīgas atziņas ir uzkrātas jau kopš vēlajiem viduslaikiem, mūsu priekšgājējiem pārdzīvojot mēri un citas epidēmijas. (Ja nu ir brīvs brīdis lasīšanai.)

Trenēties. Nedomāju tikai ķermeņa trenēšanu, ienirstot bezmaksas vingrošanas video un rakstu jūrā. Kad izjautāju īslandiešus par viņu salas neparedzamo vulkānismu, vairāki teica, ka ir jebkurā laikā gatavi no mierīgas ikdienas pāriet ārkārtas rīcībā, iemūķēties un pēc tam berzt no logiem pelnus. Covid-19 ļauj iztēloties un tādēļ kaut vai mentāli sākt gatavot sevi daudzveidīgajiem izaicinājumiem, kas visus Zemes iedzīvotājus sagaida 21. gadsimtā. Klimata pārmaiņu sekas vien (gan tiešās, kā ekstrēmu laikapstākļu ietekme uz pārtikas ražošanu, gan netiešās, kā klimata migrācija) būs pilnas ar pārsteigumiem. Es gribētu, lai tie Tevi un mani nesatriec. 

Pēdējo nedēļu notikumi demonstrē, ka moderno sabiedrību burtiski sīkums – mikroskopisks organisms – var pārvērst sālsstabā. Ļoti iespējams, ka dzīve, atsākusi ritēt, reiz atkal sastings vai – tieši otrādi – tiks ierauta viesulī bez šajā laikā tik īpašās iespējas piebremzēt un padomāt. Cilvēki citās zemēs un laikos atkal un atkal man apliecina, ka esam vienlaikus trauslāki un spējīgāki, nekā šķiet. Mums ir nepieciešama nevis upuru, bet gan izdzīvotāju mentalitāte.

P. S. Sveicieni no Noridžas. Atvērusies ruļļu slēģu 50 nokrāsu izstāde. Un, protams, pavasaris.

#uk #covid19 #PurposeOverPanic

[maxovt]

Dabas aizsardzības plakāts © Juris Dimiters (at Riga Central Station)

[silenieks]

Šodien ar Ingmāru Līdaku un Aizsardzības ministrijas speciālistiem karavīru pavadībā apmeklējām Ādažu poligonu, lai apskatītos kā norit dabas aizsardzības interešu un militāro aktivitāšu sadzīvošana. Kā aizliegtā teritorija civilpersonām, poligons vietām kalpo kā izcils liegums un bioloģiskās daudzveidības vairotājs, un aizsargājamo sugu sargatājs.

[bb-latvija]

Valdība astoņām pašvaldībām augusta vētras postījumu novēršanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem plāno piešķirt 2 891 475 eiro, liecina valdības darba kārtībā iekļautais jautājums. Rīkojuma projekts paredz, ka otrajā pieprasījumu iesniegšanas daļā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 2 891 475 eiro pārskaitīs astoņām pašvaldībām, lai segtu izdevumus par šā gada 7.augustā dabas stihijas laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un kompensētu pašvaldību izdevumus par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā un sniegto atbalstu mājokļu atjaunošanai pašvaldību teritorijās. Augšdaugavas novada pašvaldība saņems 240 600 eiro, Dobeles novada pašvaldībai plānots piešķirt 2 484 140 eiro, Jelgavas novada pašvaldībai - 14 449 eiro, Jūrmalas pašvaldībai - 16 886 eiro, Līvānu novada pašvaldībai - 485 eiro, Madonas novada pašvaldībai - 3740 eiro, Talsu novada pašvaldībai - 33 520 eiro, Tukuma novada pašvaldībai - 97 655 eiro. Rīkojuma projekts paredz, ka Augšdaugavas un Dobeles novada pašvaldībai būs jānodrošina līdzfinansējums 10% apmērā par augusta dabas stihijas rezultātā sniegto atbalstu iedzīvotājiem mājokļu atjaunošanai (jumtu un logu atjaunošanai), ņemot vērā, ka radīto zaudējumu apmērs pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā. Valdības rīkojuma projektā paredzēts noteikt, ka Tukuma novada pašvaldības pieprasījums augustā dabas stihijas laikā radīto postījumu novēršanai Jaunpils pils jumta seguma atjaunošanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" izskatīšanai Ministru kabinetā tiks virzīts 2024.gadā. Kā vēstīts, pašvaldības augusta vētras radīto postījumu novēršanai vēlas iegūt 8,9 miljonus eiro, teikts informatīvajā ziņojumā "Aktuālā situācija par 7.augusta vētras radītājiem zaudējumiem pašvaldībās". Pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošo infrastruktūras objektu un privātīpašumu atjaunošanai nepieciešami vairāk nekā 8,7 miljoni eiro, bet būvniecības atkritumu apglabāšanai - 124 403 eiro. VARAM apkoptie dati liecina, ka 12 pašvaldībās fiksēti vētras postījumos radītie zaudējumi pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajām 66 ēkām, kam nepieciešami 3 707 994 eiro, no kuriem 2 162 372 eiro vajag Jaunpils pils atjaunošanai. Pašvaldību pieprasījumus par līdzekļu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 7.augusta vētras radīto zaudējumu novēršanai apkopoja divās daļās, proti, pirmo daļu bija jāiesniedz līdz 8.septembrim, otro daļu - līdz 13.oktobrim. VARAM divu nedēļu laikā pēc visu nepieciešamo un precizēto dokumentu saņemšanas izvērtēs pašvaldību iesniegtos dokumentus un pieņems lēmumu par pieprasījuma sagatavošanu un virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā.

[bb-latvija]

Šodien rudens Putnu dienu pasākumi notiks tostarp Ķemeros, Salacgrīvā, Kolkā un Līgatnē, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Ķemeru Nacionālā parka dabas centra vadītāja Agnese Balandiņa. Rudenī tiek atzīmētas Eiropas Putnu vērošanas dienas, kad ikviens interesents un arī putnu vērošanas entuziasts tiek aicināti piedalīties īpašos pasākumos, vērojot un iepazīstot līdzās esošos putnus. Šodien Ķemeru Nacionālajā parkā no plkst.9 līdz 13 un no plkst.14 līdz 17 notiks putnu vērošanas ekskursijas ar ornitologu Dmitriju Boiko. Ekskursiju dalībnieki ar autobusu tiks nogādāti uz Kaņiera ezeru un Dunduru pļavām. Visas dienas garumā pie Ķemeru Nacionālā parka dabas centra Meža mājas būs iespēja veikt digitālo putnu trasi ar izlaušanās spēles elementiem. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā būs iespējams klausīties un vērot putnu dažādību. Plkst.10 no Salacgrīvas pludmales stāvlaukuma sāksies neliels pārgājiens kopā ar ornitologu Mārtiņu Plataci, lai divu stundu laikā iepazītu putnus piekrastes kāpu mežā, pakāptos "kalnā" un vērotu putnus Salacas grīvā un Salacgrīvas piekrastē. Slīteres Nacionālajā parkā no plkst.10 līdz 13 varēs doties pārgājienā kopā ar biologu Ritvaru Rekmani pa Kolkas ciemu un ragu un iepazīt putnu daudzveidību vienā no labākajām putnu vērošanas vietām Latvijā. Šo vietu migrācijas laikā šķērso miljoniem putnu, kuri pavasarī migrē uz ligzdošanas vietām ziemeļos un rudenī ceļo atpakaļ uz dienvidiem. Tikšanās plkst.10 stāvlaukumā pie Kolkas luterāņu baznīcas. Līgatnes dabas taku Bišu pļavā plkst.11-15 kopā ar putnu vērotāju un veterinārārstu Arno Klevinski varēs tuvāk iepazīt Līgatnes dabas takās dzīvojošās pūces, izmēģināt jauno interaktīvo spēli "Pūčuks". Pirmajām 50 ģimenēm vai draugu grupām būs iespēja izveidot savu putnu barotavu. Barotavas izgatavošanas laikā arī informēs, kad putnus vajag barot un kad labāk to nedarīt, ar ko piebarot un kādus gardumus putniem labāk piedāvāt. Rudenī notiekošās Putnu dienas ir daļa no starptautiskas iniciatīvas - 1993.gadā aizsāktās Eiropas Putnu vērošanas dienu tradīcijas jeb "EuroBirdwatch", ko organizē lielākā putnu aizsardzības organizācija pasaulē "BirdLife International". To Latvijā pārstāv Latvijas Ornitoloģijas biedrība, kas ar sadarbības partneriem piedāvā plašu putnu vērošanas pasākumu loku. Ķemeru Nacionālā parka Ceļotāju dienās varēs vērot putnus un piedalīties citās aktivitātēs Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sadarbībā ar Ķemeru Nacionālā parka reģiona uzņēmējiem un pašvaldībām šodien un rīt rīko tradicionālās Ceļotāju dienas. Pasākuma vadmotīvs šogad ir "atklājumi" jeb teritorijas jaunās iespējas. Piemēram, virkne jaunu audiogida maršrutu piekrastes ciematos, atjaunota senā zvejnieku sēta "Gaiķi", Melnezera laivu koncerts, ģimenēm piemērots velobrauciens, paaugstinātas grūtības pārgājiens dabā un citi.  Interesentiem pieejama arī fotogrāfa Andra Eglīša Latvijas putnu izstāde "Mākslas takā" atpūtas bāzē "Valguma pasaule", kā arī ābolu žāvēšana un ievārījumu vārīšana Džūkstes pasaku muzejā, laivu brauciens pa Vēršupīti, pastaiga starp divām upēm Lapmežciemā kopā ar vietējo gidu un ģimeņu velobrauciens ar pikniku pie ugunskura. Jaunums Ceļotāju dienu programmā ir dabas izglītības piedāvājums ģimenēm Jaunķemeros - vispirms izzinoša pastaiga dabā kopā ar dabas gidu, pēc tam gūto zināšanu un iespaidu atainojums radošajā darbnīcā, veidojot ģipša atspiedumus. Jau trešo reizi Ceļotāju dienās notiks vakara koncerts laivās "Melnezera skaņas". Šodien no plkst.18 līdz 20 koncertēs dziedātāja Ineta Rudzīte un ģitārists Ēriks Upenieks. Ar savu laivu dalība pasākumā ir bez maksas. Vairākos pasākumos vietu skaits ir ierobežots, tādēļ nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, kā arī daļa pasākumu notiek par maksu.

[bb-latvija]

Dabas parkā "Ragakāpa" 15. septembrī plkst. 10 Dabas aizsardzības pārvalde rīkos invazīvās vārpainās korintes ierobežošanas talku, informēja pārvaldes pārstāve Anda Zakenfelde. Eksperti iepazīstinās ar plānotajiem vārpainās korintes ierobežošanas darbiem dabas parka vecākajā un bioloģiski vērtīgākajā daļā 33 hektāru platībā, kas projekta "LatViaNature" norisināsies no 2023.gada līdz 2026.gadam. Pēc tam ikvienam kopā ar ekspertiem būs iespēja piedalīties vārpainās korintes ierobežošanas talkā. Projekta gaitā dabas parkā "Ragakāpa" tiks pārbaudīta dažādu dabai draudzīgu korintes ierobežošanas metožu efektivitāte Latvijas apstākļos, lai pēc tam sagatavotu zinātniskas vadlīnijas, kā cīnīties ar šo bīstamo invazīvo sugu arī citviet Latvijā. Dabas parka "Ragakāpa" daļā, kas atrodas Buļļuciemā, izplatījusies invazīva suga - vārpainā korinte. Tā masveidā savairojusies un pārveido meža struktūru, izmaina vides apstākļus un augsnes sastāvu, kā rezultātā izzūd mežainajām piejūras kāpām raksturīgās sugas, bet ar laiku samazinās arī priežu dominance, skaidro Zakenfelde.

[bb-latvija]

Līgatnes dabas takās šodien no plkst.20 notiks Susuru izzināšanas vakars ekspertu pavadībā, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Līgatnes dabas taku izglītības un komunikācijas speciāliste Arta Krūmiņa. Susuru vakara apmeklētāji varēs klausīties Latvijas vadošā susuru pētnieka, DAP projekta "LIFE for Species" zīdītājdzīvnieku sugu eksperta Valda Pilāta stāstos par susuru dzīves paradumiem un susuru pētniecību Latvijā, savukārt zooloģe Zanda Segliņa iejutīsies gida lomā un apmeklētājiem ļaus iepazīt Līgatnes dabas takās dzīvojošos lielos susurus jeb dižsusurus. Latvijā mīt trīs susuru sugas - lielais susuris, meža susuris un mazais susuris. Gandrīz astoņus mēnešus gada vēsākajā laikā tie pavada miegā, ierakušies augsnē vai meža zemsedzē. Aktīvajā periodā - vasarā - susuri iekārto savas migas koka dobumos vai būrīšos. Šogad lielākā daļa no Līgatnes dabas takās mītošajiem susuriem devušies gulēt ļoti agri - jau jūlija beigās, pavadot nomodā vien nepilnus divus mēnešus. Šāda dzīvnieku uzvedība ir raksturīga ļoti reti, un to ietekmē dabā valdošie procesi. Lai arī Līgatnes susuriem barības resursi pieejami pietiekamā daudzumā un visu periodu, kad tie ir nomodā, lielā sausuma dēļ, kas valdīja visu vasaras sākumu, dabisko instinktu dzīti susuri devušies gulēt, skaidro Krūmiņa. Līgatnes dabas takās pašlaik mitinās septiņi lielie susuri, kas 2020.gadā nonāca Līgatnē no Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza. Šo susuru senči ir pirms dažiem gadiem Gaujas Nacionālajā parkā atrastie, bez mātes palikušie susuri. Atšķirībā no sugas brāļiem savvaļā, Līgatnes dabas takās lielie susuri ir aktīvi dažādos diennakts laikos. Tos var pamanīt ārpus savām migām arī dienā, turklāt ne tikai vasaras sezonā, bet arī pavasarī, rudenī un dažkārt pat ziemā. Lielākās izredzes novērot lielo susuri Līgatnes dabas takās to piesardzīgās dabas dēļ ir klusākajiem, vērīgākajiem un pacietīgākajiem apmeklētājiem.

[bb-latvija]

Piektdien, 18.augustā, no plkst.19 līdz plkst.21 norisināsies Sienāžu un siseņu dziesmu svētki, kuru apmeklētājiem būs iespēja izzināt sienāžu un citu taisnspārņu daudzveidību, kā arī ieklausīties tiem raksturīgajās skaņās sugām bagātajā Gaujas Nacionālā parka Siguldas Balonu pļavā, aģentūru LETA informēja parka dabas centra vadītāja Anda Andrušaite. Pasākuma apmeklētāji Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projekta "LIFE for Species" ekspertes Rūtas Starkas vadībā varēs iepazīties ar teorētisku informāciju par taisnspārņu sugām, kā arī iedziļināties sienāžu un siseņu skaņu veidošanas, noteikšanas un interpretācijas procesos, kas tiek izmantoti bioakustiskajos pētījumos. Pasākuma otrajā daļā dalībniekiem būs iespēja iepazīt Gaujas senlejas dabiskajā pļavā sastopamās sienāžu un siseņu sugas, iejūtoties entomologu jeb kukaiņu pētnieku lomā - nosakot un izpētot pašu notvertos kukaiņus, kā arī uzzināt par dzīvotņu pareizu apsaimniekošanu, lai saglabātu tajās mītošo sugu daudzveidību. Gaujas Nacionālā parka dabas centra vadītāja Andrušaite atzīst, ka Dziesmu svētku gads iedvesmoja arī parka darbiniekiem meklēt jaunas izpausmes formas, un tā radusies ideja organizēt sienāžu un siseņu dziesmu un skaņu klausīšanos. Pasākuma apmeklētājiem ieteikts ņemt līdzi piemērotu pledu vai krēslu sēdēšanai, kā arī parūpēties par aizsardzību pret ērcēm. Taisnspārņi ir lieli un vidēji lieli kukaiņi, kuru pakaļkājas piemērotas lēkšanai - ar paresninātām, muskuļainām ciskām. Vairākumam taisnspārņu ir skaņas uztveroši (dzirdes jeb timpanālie) un skaņas radoši (sisināšanas) orgāni. Pasaulē sastopamas vairāk kā 20 000 taisnspārņu sugas, no kurām Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie trīs apakškārtām - sienāžiem (Tettigoniidae), circeņiem (Gryllodea) un siseņiem (Acridodea).

[bb-latvija]

Būtiski pieaugs biļešu cenas par Līgatnes dabas taku apmeklējumu, paredz otrdien pieņemtais valdības lēmums. Saskaņā ar līdz šim spēkā esošo Dabas aizsardzības pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenrādi, kas publicēts vietnē "likumi.lv", skolēniem maksa par Līgatnes dabas taku apmeklējumu darbdienās bija 1,40 eiro, bet brīvdienās un svētku dienās - 2,10 eiro. Savukārt jaunajā cenrādī šāda iedalījuma nav un ir noteikts, ka bērniem no 5 līdz 18 gadus vecumam biļete par Līgatnes dabas taku apmeklējumu maksās 5 eiro. Pieaugušajiem dārgākā biļete brīvdienās un svētku dienās līdz šim maksāja - 4,30 eiro, savukārt saskaņā ar jauno cenrādi, tā maksās - 7 eiro. Ja iepriekš bija noteikts, ka par Līgatnes dabas takas apmeklēšanu maksu neiekasē no vairākām iedzīvotāju kategorijām, tostarp arī daudzbērnu ģimenēm, tad jaunajos noteikumos daudzbērnu ģimenēm paredzēta 50% atlaide. Dārgāki kļūs arī citi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) publiskie pakalpojumi. Kā norādīts Ministru kabinetam iesniegtajā informācijā, DAP sniegto maksas pakalpojumu cenas nav mainītas kopš 2013.gada. Ievērojot, ka minētajā periodā izmaksas ir būtiski pieaugušas, pārvalde ir pārskatījusi publisko maksas pakalpojumu cenrādi atbilstoši šī brīža izmaksām. Cenrādī paredzēti arī jauni pakalpojumi, piemēram, bišu saimju izvietošana īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, DAP Centrālā biroja Siguldā un reģionālo biroju Ķemeros, Salacgrīvā un Ļaudonā telpu īslaicīgas izmantošana, fotoattēlu izmantošana no DAP arhīva, DAP speciālista jeb eksperta konsultācija, izglītojoša nodarbība u.c.

[bb-latvija]

Bolderājā netālu no Buļļupes manīts brūnais lācis

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) saņēmusi informāciju, ka Bolderājā, netālu no Buļļupes manīts brūnais lācis, aģentūrai LETA apliecināja DAP komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa. Viņa informē, ka pēc pārvietošanās virziena, izskatās, ka tas devies tālāk uz Ķemeru Nacionālā parka pusi. Precīzu lāča maršrutu varētu zināt vien tad, ja tas būtu aprīkots ar GPS raidītāju,…

View On WordPress

[bb-latvija]

Daudzviet Latvijā notiks pavasara Putnu dienu pasākumi

Daudzviet Latvijā notiks pavasara Putnu dienu pasākumi, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) komunikācijas speciāliste Santa Biseniece. Šodien plkst.11 Rāznas Nacionālā parka dabas centrā norisināsies Putnu dienām veltīts pasākums, kurā DAP darbinieki iepazīstinās ar vietējām putnu sugām un ģimenēm draudzīgā atmosfērā pārrunās putnu būrīšu izgatavošanas, novietošanas un…

View On WordPress

[bb-latvija]

Piedāvā pārgājienus putnu vērošanai un iepazīšanai

Laikā, kad putni atgriežas savās ligzdošanas vietās vai caurceļo Latviju, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina interesentus uz tradicionālajām pavasara Putnu dienām, kuru laikā notiks dažādas izziņas un putnu vērošanas aktivitātes nacionālajos parkos un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, aģentūru LETA informēja Komunikācijas speciāliste Santa Biseniece. Putnu dienu pasākumi priecēs kā…

View On WordPress

[silenieks]

Šodien Lielā talka notika Mīlestības saliņā, kur Rīgas Brīvostas pārvaldes darbinieki kopā ar Dabas Aizsardzības pārvaldes darbiniekiem, Teikas vidusskolas skolēniem, Ostas policiju un Ornitoloģijas biedrības ornitologiem taisījām putnu būrus un vācām atkritumus. Paldies arī KID par pusdienām! @Rigasbrivosta @teikas_vsk @lob_lv @dabadap @lielatalka (at Mīlestības Saliņa)