#Padomju Savienība

[canaanitechristian]

Советская Украина в 1970s-1990 // Soviet Ukraine in the 1970s-1990// Padomju Ukrainā 1970s-1990// Радянська Україна в 1970s-1990.

#youtube #youtube video #Радянський Союз #Советский союз #Padomju Savienība #Padomju Ukrainia #Советская Украина #Радянська Україна #Soviet Ukraine #soviet union

[dzelonis]

Anthony Hyde - China Lake

Links uz grāmatas Goodreads lapu Izdevniecība: Alfred A. Knopf Manas pārdomas Viens zvans vēlā vakara stundā izmaina Jack Tannis atlikušo dzīvi uz neatgriešanos. Viens zvans no pagātnes izvelk jau šķietami nevienam vairs nesvarīgu atgadījumu, kad jauna veida raķešu tehnoloģija pēkšņi nonāca Padomju Savienības rokās. Džeks būtu pasūtījis pēc balss nepazīstamo personu pāris mājas tālāk, ja ne…

View On WordPress

#Alfred A. Knopf #Anthony Hyde #China Lake #Espionage #Mystery Thriller

[bb-latvija]

Septembra sākums bija termiņš, līdz kuram Latvijā ilgstoši dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem bija jāpierāda latviešu valodas zināšanas. Šonedēļ Saeima ar pārliecinošu vairākumu termiņu pagarināja un paredzēja divu gadu pārejas posmu. Tas gan attieksies tikai uz tiem, kas vismaz mēģinājuši nokārtot valodas eksāmenu. Jau nākamnedēļ 3600 Krievijas pilsoņu saņems vēstuli, ka viņiem trīs mēnešu laikā Latvija jāpamet, vēsta raidījums "Nekā Personīga".  Daļa no Kremļa krievu pasaules politikas ir pilsonības dāvināšana jebkuram, kas dzīvo bijušās Padomju Savienības robežās un kam vecāki dzīvojuši Krievijā. Ik pa laikam Krievijas vēstnieki aicināja Latvijas nepilsoņus pieņemt Krievijas pilsonību. Īpaši vilinoši tas daudziem šķita tādēļ, ka Krievijas pensiju sievietes var saņemt no 55 gadu vecuma. Kad atrada veidu, kā novērst dubultas pensijas, par Krievijas pilsonībā pārgājušajiem vairs nedomāja. Galu galā viņus nebija jāuztur no Latvijas sociālā budžeta. Imigrācijas likums šiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, paredzēja iespēju saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kas ik pa pieciem gadiem jāatjauno. Pagājušajā vasarā valdība nolēma, ka Imigrācijas likums jāgroza. Iekšlietu ministrijas ierosinājums bija: kad Latvijā dzīvojošais ārzemnieks dodas pagarināt pastāvīgo atļauju, viņam jāpierāda arī valsts valodas zināšanas un pietiekamus iztikas līdzekļus. Tā piecu gadu laikā visiem 25 tūkstošiem Krievijas pilsoņu nāktos nokārtot Latviešu valodas eksāmenu. Saeimas komisijā termiņš no pieciem gadiem pārtapa par vienu. Publisku diskusiju par to nebija, Saeimas tribīnē vienīgās debates bija par grozījumiem, kas attiecas uz jauniem imigrantiem no Krievijas un Baltkrievijas. Šī gada pavasarī likumu atkal grozīja. Tie, kas izgāzušies latviešu valodas eksāmenā, to varēs kārtot atkārtoti, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei visu pieteikumu apstrādei būs gads. Nepilnas piecas lappuses garajā dokumentā teikts, ka uz to brīdi tikai 46% no visiem cilvēkiem, ko skar grozījumi, iesnieguši pieteikumus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Iekšlietu ministrija prognozēja, ka 10 tūkstošiem cilvēku uzturēšanās atļaujas 2. septembrī kļūs nederīgas. Tā kā arī termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai tagad nosacījumi ir daudz stingrāki, ministrija pieļāva, ka daļa no šiem 10 tūkstošiem nevarēs tikt pie arī pie tām. Risinājums - atvieglot šādas īstermiņa atļaujas saņemšanu uz diviem gadiem, lai dotu iespēju kārtot eksāmenu atkārtoti, bet PMLP katru gadījumi izvērtēt individuāli. Pretējā gadījumā tā būtu kolektīva izraidīšana, kas pārkāptu Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Piedāvātajā risinājumā divu gadu termiņuzturēšanās atļauja gan attiektos uz tiem, kas vismaz mēģinājuši kārtot valodas eksāmenu. Viņiem uz jauno statusu jāpiesakās līdz šī gada beigām. Pārējiem šādas iespējas nebūs. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde savā darbā redz, ka daļa no tiem Krievijas pilsoņiem, kas laikus nerīkojās, noticēja populistiskiem solījumiem, ka Satversmes tiesa grozījumus atcels. Tiesa saņēmusi vairāku simtu personu pieteikumus, bet lielākajā daļā gadījumu atteikusi lietas ierosināšanu. Četras lietas apvienotas vienā, un spriedums tajā gaidāms nākamgad. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze komentē: "Tie, kas nav nokārtojuši eksāmenu un nav pieteikušies, viņiem nākamnedēļ tiks izsūtīta vēstule, ka viņiem - aptuveni 3600 tādu būs, kuriem ir jāpamet Latvija. Šīs vēstules būs, nevērtējos cilvēkus, tajās būs nosūtīts, ka jums ir jāizceļo 90 dienu laikā. Tālāk šajās 90 dienās ļoti daudzi sāks kaut ko darīt un rosīties, jo mēs saņemam jau ļoti daudz zvanus, ka - jā, mamma teica, ka viņa visu dara, bet izrādās, viņa neko nav izdarījusi, un cilvēkam pat nevajadzēja valodu kārtot. Ir viena, kategorija, kas uzskatīja, ka tūlīt būs Satversmes tiesa, viņiem tika stāstīts: nedariet neko, viss jums būs. Viņi ir zaudētāji, protams, viņiem tā uzturēšanās atļauja zūd." Šie cilvēki varēs mēģināt tikt pie atļaujas bez atvieglojumiem - kā jebkurš cits Krievijas pilsonis, nevis ilggadējs Latvijas iedzīvotājs. Šobrīd no 25 tūkstošiem Krievijas pilsoņu, uz ko attiecas jaunā kārtība, 14 tūkstoši iesnieguši dokumentus pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai. Vēl tūkstotis pieteicies termiņuzturēšanās atļaujai, jo nezināja, ka Saeima pagarinās iespēju kārtot statusu. 6700 pieteikušies atkārtotam eksāmenam. Līdz šim 112 Imigrācijas likuma grozījumu skartajiem cilvēkiem atteikts pastāvīgā iedzīvotāja statuss. Pagaidām neviens šāds atteikums nav noticis drošības apsvērumu dēļ. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece komentē: "Krievija ir iekļauta to valstu sarakstā, kur ir noteikta papildu pārbaude, un kolēģi ir izstrādājuši arī papildu anketu, kas ir jāaizpilda, lai būtu tas pirmais iespaids un izpratne par cilvēku. Gadās, ka ir nepieciešama papildu informācija, gadās arī vēl intervijas no kolēģiem. Šī sadarbība ir no pirmā brīža, kad mēs saņemam dokumentus, mēs uzreiz sadarbojamies ar Valsts drošības dienestu, lai viņi var uzsākt savu pārbaudi." Iekšlietu ministrija uzsver, ka jau līdz šim no valsts tiek izraidīti ap 100 cilvēkiem gadā, un līdz šim par to nevienai starptautiskai institūcijai nav bijuši iebildumi.

[sportatotalizatorslatvija]

Sporta totalizators tiešsaistē Latvijā

Latvija ir viena no Baltijas valstīm, kurā dzīvo aptuveni 1,9 miljoni cilvēku. Līdz 1991. gadam valsts bija Padomju Savienības daļa, bet pirmie azartspēļu likumi valstī tika ieviesti 1998. gadā. Mūsdienās tiešsaistes un vietējās derības ir pilnībā reglamentētas, ļaujot cilvēkiem izvēlēties, uz ko likt likmes. Papildus Latvijā atļautajām totalizatora vietnēm, mūsu vietnē www.sportatotalizatorlatvija.online spēlētāji var apmeklēt dažas no populārākajām starptautiskajām sporta totalizatora platformām tiešsaistē!

[raksturaksti]

JAUTRĀKĀ UN MAĢISKĀKĀ NAKTS GADĀ - JAUNĀ GADA SAGAIDĪŠANA

Latvijā starp populārākajiem svētkiem ierindojas Ziemassvētki, Jaunā gada sagaidīšana un svinības un Jāņi. Jaunā gada sagaidīšana ir tieši nedēļu pēc Ziemassvētkiem un daudziem šis laiks paiet gatavošanās darbos, jo daudzi izvēlas tos pavadīt jautrās Jaunā gada ballītēs. Atšķirīgu konfesiju pārstāvji Jauno gadu mēdz sagaidīt nedaudz atšķirīgi, piemēram, ar dāvanu dalīšanu kā Ziemassvētkos un tas ir raksturīgi pareizticīgo konfesijas pārstāvjiem. 

Tiek skaitīti jaungada pantiņi, izteikti novēlējumi un visādi citādi labi pavadīts laiks. Tiem, kuri izvēlas Jauno gadu sagaidīt ar draugiem, nereti vakaru pavada brīvā un neformālā gaisotnē ar spēlēm un smieklu šaltīm. Arī karnevāls nav nekāds retums Jaunā gada sagaidīšanas svinību laikā.

KAD JAUNO GADU SVIN CITUR?

Viens no populārākajiem Jaunā gada ticējumiem un novēlējumiem ir sagaidīt to tā, kā ir vēlmes to pavadīt. Daudzu tautu ticējumos tieši Jaunā gada naktij tiek piedēvētas dažādas maģiskas un burvestību pilnas īpašības. Jaunā gada sagaidīšanas svētki un arī dažādu novēlējumu izteikšana, atkarībā no tautu tradīcijām var notikt pat a vairāku mēnešu starpību(ieskaties šeit - https://vissnotiek.lv/apsveikumi/jaunais-gads/tosti/). Kamēr Eiropā Jaunais gads tiek sagaidīts pirmajā janvārī, Austrumu pasaule Jauno gadu sagaida laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim, atkarībā no Mēness kalendāra pirmās dienas. Savukārt Antīkajos laikos, Jaunais gads tika sagaidīts 1.martā.

LAIMES LIEŠANA JAUNGADA NAKTĪ

Vecgada vakara svinības parasti tiek uzsāktas 31.decembra novakarē un turpinātas visu 1.janvāra nakti. Pusnakts iestāšanās laikā tiek izteikti dažādi laba vēlējumi, pasniegtas nelielas dāvaniņas un visādi citādi lieliski pavadīts kopā būšanas laiks. Kad pulkstens nosit pusnakti, tad visā pasaulē viens otram novēl laimīgu Jauno gadu. Nākotnes zīlēšana jeb laimes liešana ir populāra tradīcija daudzās mājās. Laimes liešanas saknes ir meklējamas Senajā Grieķija, taču pie mums savas pozīcijas nosatbilizēja Padomju Savienības laikos.

[zinulapa]

JAUTRĀKĀ UN MAĢISKĀKĀ NAKTS GADĀ - JAUNĀ GADA SAGAIDĪŠANA

Latvijā starp populārākajiem svētkiem ierindojas Ziemassvētki, Jaunā gada sagaidīšana un svinības un Jāņi. Jaunā gada sagaidīšana ir tieši nedēļu pēc Ziemassvētkiem un daudziem šis laiks paiet gatavošanās darbos, jo daudzi izvēlas tos pavadīt jautrās Jaunā gada ballītēs. Atšķirīgu konfesiju pārstāvji Jauno gadu mēdz sagaidīt nedaudz atšķirīgi, piemēram, ar dāvanu dalīšanu kā Ziemassvētkos un tas ir raksturīgi pareizticīgo konfesijas pārstāvjiem. 

Tiek skaitīti jaungada pantiņi, izteikti novēlējumi un visādi citādi labi pavadīts laiks. Tiem, kuri izvēlas Jauno gadu sagaidīt ar draugiem, nereti vakaru pavada brīvā un neformālā gaisotnē ar spēlēm un smieklu šaltīm. Arī karnevāls nav nekāds retums Jaunā gada sagaidīšanas svinību laikā.

KAD JAUNO GADU SVIN CITUR?

Viens no populārākajiem Jaunā gada ticējumiem un novēlējumiem ir sagaidīt to tā, kā ir vēlmes to pavadīt(ielūkojies te - ticējumi Jaunajā gadā). Daudzu tautu ticējumos tieši Jaunā gada naktij tiek piedēvētas dažādas maģiskas un burvestību pilnas īpašības. Jaunā gada sagaidīšanas svētki un arī dažādu novēlējumu izteikšana, atkarībā no tautu tradīcijām var notikt pat a vairāku mēnešu starpību. Kamēr Eiropā Jaunais gads tiek sagaidīts pirmajā janvārī, Austrumu pasaule Jauno gadu sagaida laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim, atkarībā no Mēness kalendāra pirmās dienas. Savukārt Antīkajos laikos, Jaunais gads tika sagaidīts 1.martā.

LAIMES LIEŠANA JAUNGADA NAKTĪ

Vecgada vakara svinības parasti tiek uzsāktas 31.decembra novakarē un turpinātas visu 1.janvāra nakti. Pusnakts iestāšanās laikā tiek izteikti dažādi laba vēlējumi, pasniegtas nelielas dāvaniņas un visādi citādi lieliski pavadīts kopā būšanas laiks. Kad pulkstens nosit pusnakti, tad visā pasaulē viens otram novēl laimīgu Jauno gadu. Nākotnes zīlēšana jeb laimes liešana ir populāra tradīcija daudzās mājās. Laimes liešanas saknes ir meklējamas Senajā Grieķija, taču pie mums savas pozīcijas nosatbilizēja Padomju Savienības laikos.

[lasitprieks]

JAUNĀ GADA PANTIŅI INTERNETĀ

Jaunā gada svinības, Ziemassvētki un Jāņi ir latviešu populārākie svētki. Pēc Ziemassvētku sagaidīšanas sākas rosība, kas saistīta ap Jaungada ballīšu organizēšanu. Visā pasaulē šos svētkus nesvin vienādi, piemēram, Krievijā Jaunā gada svinības ir ar klātiem galdiem, ģimenes kopā sanākšanu un dāvanu dāvināšanu. Tiek skaitīti jaungada pantiņi, izteikti novēlējumi un visādi citādi labi pavadīts laiks. 

Smiekli, spēles, neformāla gaisotne, uzkodas un atspirdzinājumi ir tas, kas daudziem asociējas ar Jaunā gada balles svinēšanu. Arī karnevāls nav nekāds retums Jaunā gada sagaidīšanas svinību laikā.

VISA JAUNĀ SIMBOLS - JAUNGADA NAKTS

Populārākais novēlējums Jaunajā gadā vēstī par laimes pilnu gadu visiem, kas saņem šo vēlējumu. Daudzu tautu ticējumos tieši Jaunā gada naktij tiek piedēvētas dažādas maģiskas un burvestību pilnas īpašības. Jaunā gada sagaidīšanas svētki un arī dažādu novēlējumu izteikšana, atkarībā no tautu tradīcijām var notikt pat a vairāku mēnešu starpību(spied šeit - https://vissnotiek.lv/apsveikumi/ziemassvetki/). Kamēr Eiropā Jaunais gads tiek sagaidīts pirmajā janvārī, Austrumu pasaule Jauno gadu sagaida laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim, atkarībā no Mēness kalendāra pirmās dienas. Savukārt Antīkajos laikos, Jaunais gads tika sagaidīts 1.martā.

KĀ JAUN GADU SVIN LATVIJĀ?

Nakts no 31.decembra uz 1.janvāri ir tā, kurā notiek vislielākās un grandiozākās Jaunā gada sagaidīšanas svinības. Pusnakts iestāšanās laikā tiek izteikti dažādi laba vēlējumi, pasniegtas nelielas dāvaniņas un visādi citādi lieliski pavadīts kopā būšanas laiks. Kad pulkstens nosit pusnakti, tad visā pasaulē viens otram novēl laimīgu Jauno gadu. Nākotnes zīlēšana jeb laimes liešana ir populāra tradīcija daudzās mājās. Laimes liešanas saknes ir meklējamas Senajā Grieķija, taču pie mums savas pozīcijas nosatbilizēja Padomju Savienības laikos.

[cravennqvladefoged]

Tatjana Ždanoka Uzvaras parkā noliek ziedus; policija aizturējusi 9 personas

Eiropas parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka un Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs pretēji policijas aicinājumam Ukrainas kara upuru piemiņas dienā nepulcēties pie padomju režīma memoriāliem, ieradies nolikt ziedus pie pieminekļu kompleksa Uzvaras parkā. Lielākā daļa līdz plkst.15 konstatēto pārkāpumu ir par militāras agresijas un kara noziegumu slavinošu simboliku izmantošanu – par Georga lentām. Tāpat atsevišķos gadījumos personas aizturētas par sīko huligānismu. Rīgā piecas personas aizturētas un nogādātas iecirknī – trīs no tām par Georga lentu lietošanu un atteikšanos novērst šos pārkāpumus, kā arī par sīko huligānismu un atrašanos publiskā vietā alkohola reibumā. Tāpat vairākos desmitos gadījumu, kad personas konstatētas ar līdzīgiem simboliem, šīs personas pēc pārrunām ar policiju novērsušas pārkāpumus. Tāpat sākta resoriskā pārbaude, konstatējot gadījumu, kad sešgadīgs bērns ticis ietērpts stilizētā padomju formastērpā. Arī Daugavpilī par līdzīgām darbībām ir aizturētas personas. Tāpat aizturēts viens vietējais aktīvists, kurš sociālajos tīklos aicināja piedalīties atbalsta gājienā. Šajā gadījumā sākts administratīvā pārkāpuma process. Tas, ka policists informācijas nolūkos uzdod jautājumu, nenozīmē, ka tā ir vēršanās pret atbalsta paudējiem ukraiņiem – policists skaidro subjektīvo pusi, iepazīstas ar attēla un uzrakstu saturu. Savukārt reaģējot uz pausto sašutumu par mazliet tālāk pārvietotajām karu atainojošām izstādēm, policija skaidroja, ka ir ārkārtīgi svarīgi rūpēties par sabiedrisko kārtību un drošību, rēķinoties ar dažādiem scenārijiem un vienlaikus nepieļaujot pārkāpumus, Krievijas kara atbalstīšanu vai slavināšanu. Šīs darbības ir saskaņotas ar vairākām iestādēm, rūpīgi gatavojot sabiedriskās kārtības plānu. «Policija noraida pārmetumus – tiek reaģēts uz visiem signāliem, un šī brīža darbība noris striktā saskaņā ar plānu, ziedu nolikšanas paradums nav radies šogad, bet policija strādā atbilstoši plānam saskaņā ar valstī esošo normatīvo regulējumu – korekti un nepieļaujot nekādas provokācijas,» teikts policijas paziņojumā. Policijā atgādināja, ka ziedu nolicējiem nav ļauts uzkavēties un personas tiek virzītas prom pa iepriekš izstrādātu maršrutu. Tieši tādēļ arī Uzvaras parka apkārtnē ir dažādi ierobežojumi un norobežojumi, kuru absolūts mērķis ir efektīvāka cilvēku plūsmas kontrole. Valsts policija iepriekš bija aicinājusi iedzīvotājus nedoties pie pieminekļa Rīgā, Uzvaras parkā, Daugavpilī Dubrovina parkā vai citviet Latvijā, lai nekļūtu «par aktieriem Krievijas propagandā» un izrādītu cieņu Ukrainas iedzīvotājiem, kas cieš Krievijas sāktajā karā. Tiesībsargājošās iestādes šodien strādā atbilstoši īpašam sabiedriskās drošības plānam.

https://www.santa.lv/raksts/aktuali/tatjana-zdanoka-uzvaras-parka-noliek-ziedus-policija-aizturejusi-9-personas-50010/

#Tatjana Ždanoka

[hessellundzweholme]

Rašistu līdere Tatjana Ždanoka atklāj "cietoksni varoņpilsētā Libavā"

Sākšu tomēr ar citu ziņu, kas gan cieši sasaucas ar virsrakstā minēto. Pazīstamā “Vienotības” politiķe Lolita Čigāne ievietojusi sociālajos tīklos bildes ar Maskavas nama attēliem Rīgā, Alfrēda Kalniņa ielā, ar parakstu: “Maskavas nams Rīgā turpina darboties? Kā tas iespējams?!?” Tiešām, kā? Tatjana Ždanoka to uzzinātu, Čigānei nav jāraksta izbrīnīti ieraksti tviteros, bet gan jāpajautā saviem cīņu biedriem valdošajā koalīcijā. Turklāt pie viena viņa varētu arī pajautāt saviem partijas biedriem, kuri ieņem vadošos amatus valdībā, kāpēc tiek pieļauta gluži atklāta ņirgāšanās par valsts varu, kuru demonstrē atsevišķi Latvijas Krievu savienības (LKS) aktīvisti. Piemēram, neslēptais provokators Jevgeņijs Osipovs. Viņš šajās dienās LKS partijas biroja atklāšanā Liepājā sagaidīja kustības līderi Tatjanu Ždanoku ar šādu militāras formas raportu: “Tatjana Arkadjevna, atļaujiet ziņot. Mūsu partijas cietoksnis varoņpilsētā Libavā gatavs uzņemšanai.” Tieši ko Osipovs gatavojas uzņemt, viņš neprecizēja, lai gan to var nojaust ne tikai no šī raporta, kurā Liepāja tiek nosaukta Krievijas impērijas laika vārdā, bet arī agrākās Osipova darbības. Atgādinu, ka neilgi pēc kara sākuma februāra beigās viņš, iznācis no Krievijas konsulāta Liepājā, Liepu ielā, draudēja tur sanākušajiem piketētājiem, ka “esmu šeit atnācis, lai brīdinātu jūsu līdzgaitniekus. Ja Liepājā tāda situācija atkārtosies, tad vainīgie tiks sodīti... Skaidrs?” Toreiz viņš izmantoja burtiski to pašu leksiku, kādu izmantoja Putins dažas dienas pirms iebrukuma Ukrainā, draudot bargi sodīt “visus nacistiskos noziedzniekus”. Citā valstī. Pagaidām citā. Lai arī konkrētajā situācijā Osipovs bija gatavs uzņemt partijas vadību ar Ždanoku, Miroslavu Mitrofanovu un Liepājas aktīvistu Valēriju Kravcovu priekšgalā, plašākā nozīmē viņš ir gatavs uzņemt Putina “krievu pasaules” ieviesējus, kuri atbrīvotu to pašu Kravcovu no nepieciešamības mācīties latviešu valodu. Atcerēsimies, ka savulaik Kravcovam latviešu valodas nezināšanas dēļ Saeimā bija nopietnas problēmas. Visa pēdējā laika LKS darbība liecina, ka šie provokatori - Osipovs, Kravcovs un Ždanoka - neslēpti gaida savu “atbrīvošanu” no latviešu nacionālistu kundzības “mūsu Latvijā”. Tāpēc pamatots ir Sibīrijā dzimušā latviskās izcelsmes krieva (jo pagaidām vēl Krievijas pilsonis), Liepājā dzīvojošā Martina Levuškāna jautājums: “Pretīgi. Starp citu, Osipovs tiešām ir ļoti bīstams Latvijas drošībai un neatkarībai un ir tieši saistīts ar Krievijas vēstniecību un konsulātu Liepājā un pat neslēpj to. Liels jautājums, kādēļ viņš joprojām nav cietumā. Tagad šis cilvēks, visticamāk, kandidēs Saeimas vēlēšanās kā 1. numurs LKS Kurzemes sarakstā. Neticami. Jevgeņijs un Jeļena Osipovi BURTISKI ir Kremļa rokas Liepājā, pat pēc konsulāta likvidēšanas.” Tiešām, kāpēc viņš vēl nav cietumā? Tatjana Ždanoka no Čigānes netēlošu, ka nesaprotu, kāpēc visas LKS aktīvistu provokācijas tiek pieļautas. Tam pamatā ir divi viens otru papildinoši faktori. Pirmām kārtām (es domāju, tas arī ir īstais iemesls) - bailes. Vienkārši inteliģenta, bērnībā kārtīgi aprūpēta cilvēka dabiskās bailes no brutāla, agresīva, mežonīga spēka, kas balstās uz principu - ja ir spēks, tad prātu nevajag. Lielai latviešu daļai, kas bērnību pavadījuši kā apspiesta minoritāte lielajās Latvijas pilsētās, šīs dzīvnieciskās bailes nāk no padomju ēras, bet valdības vadītājam Krišjānim Kariņam tās nāk no skolas gadiem, kas viņam sakrita ar tolaik ASV realizēto desegregācijas politiku. Tatjana Ždanoka , dažādu iedzīvotāju slāņu sadzīvisku sajaukšanu jau no agras bērnības. Tieši pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados ASV labi audzināto balto vidusšķiras bērnu skolās mērķtiecīgi tika iepludināta gluži cita kultūra - melnādainie sociāli zemāko slāņu bērni ar pavisam citu savstarpējo attiecību kultūru. Kultūru, kurā fiziskais spēks un agresivitāte spēlē izšķirošo lomu. Kariņam šie bērnības pārdzīvojumi (kas viņa pazinējiem nav nekāds noslēpums) acīmredzami nav palikuši bez sekām. Tomēr bailes vienmēr var mēģināt pārvarēt. Ja ir kāds būtisks iemesls to darīt. Taču ja ir tieši otrādi? Tatjana Ždanoka bailes nav vienīgais faktors? Ja ir vēl kāds cits pamudinošs iemesls ļauties bailēm, tad kāpēc tās pārvarēt? LKS eksistence vēlēšanās valdošajiem politiskajiem spēkiem ir ārkārtīgi izdevīga. Tā būtiski sašķeļ krievvalodīgo elektorātu, novājina “Saskaņu”, bet LKS nobīda politiskajā “leprozorijā”, ar kuru pat runāt neklājas un kuru izdevīgā brīdī, jau pēc vēlēšanām, varētu izslēgt no legālās politikas. Savukārt, lai ko teiktu “Saskaņa” par savu etnisko neitralitāti un uzticību Latvijas valstiskumam, tās galvenais vēlētājs tradicionāli ir bijis krievvalodīgs. Varbūt ne gluži Tatjana Ždanoka , bet vismaz uz to pusi. Tagad pēc kara sākuma “Saskaņai” ir pienākuši vēl grūtāki laiki nekā pēc partijas ikonas Nila Ušakova katapultēšanās uz Briseli. Centieni izslīdēt caur Ukrainas kara nosodījuma/atbalsta ūdens strūklām iet smagi, un no šī aspekta LKS proputiniskā pozīcija Ždanokai, Osipovam & Co dod acīmredzamas priekšrocības. Viņiem nekas vairs nav jātēlo un ne no kā nav jāslēpjas, jo jautājumu - kāpēc šie personāži vēl nav cietumā - neuzdod Čigāne vai citi latvieši. Par drošības dienestiem nemaz nerunāsim. To uzdod Sibīrijā dzimis latviešu izcelsmes Krievijas pilsonis. Tātad formāli krievs. Kuram acīmredzot nav šo “inteliģento botāniķu” kompleksu, par kuriem Osipovs, Ždanoka un visa Kremļa TV propagandistu trupa atklāti ņirgājas. Un laikam jau ne bez pamata. Vienīgais mierinājums, ka beigu beigās tomēr parasti uzvar nevis agresīvākais un nekaunīgākais, bet gan tas, kuram vairāk prāta un vairāk sabiedroto. Tas pats “inteliģentais botāniķis”.

https://neatkariga.nra.lv/komentari/bens-latkovskis/382525-rasistu-lidere-tatjana-zdanoka-atklaj-cietoksni-varonpilseta-libava

#Tatjana Ždanoka

[browninggekoverby]

Tatjana Ždanoka Uzvaras parkā noliek ziedus; policija aizturējusi 9 personas

Eiropas parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka un Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs pretēji policijas aicinājumam Ukrainas kara upuru piemiņas dienā nepulcēties pie padomju režīma memoriāliem, ieradies nolikt ziedus pie pieminekļu kompleksa Uzvaras parkā. Lielākā daļa līdz plkst.15 konstatēto pārkāpumu ir par militāras agresijas un kara noziegumu slavinošu simboliku izmantošanu – par Georga lentām. Tāpat atsevišķos gadījumos personas aizturētas par sīko huligānismu. Rīgā piecas personas aizturētas un nogādātas iecirknī – trīs no tām par Georga lentu lietošanu un atteikšanos novērst šos pārkāpumus, kā arī par sīko huligānismu un atrašanos publiskā vietā alkohola reibumā. Tāpat vairākos desmitos gadījumu, kad personas konstatētas ar līdzīgiem simboliem, šīs personas pēc pārrunām ar policiju novērsušas pārkāpumus. Tāpat sākta resoriskā pārbaude, konstatējot gadījumu, kad sešgadīgs bērns ticis ietērpts stilizētā padomju formastērpā. Arī Daugavpilī par līdzīgām darbībām ir aizturētas personas. Tāpat aizturēts viens vietējais aktīvists, kurš sociālajos tīklos aicināja piedalīties atbalsta gājienā. Šajā gadījumā sākts administratīvā pārkāpuma process. Tas, ka policists informācijas nolūkos uzdod jautājumu, nenozīmē, ka tā ir vēršanās pret atbalsta paudējiem ukraiņiem – policists skaidro subjektīvo pusi, iepazīstas ar attēla un uzrakstu saturu. Savukārt reaģējot uz pausto sašutumu par mazliet tālāk pārvietotajām karu atainojošām izstādēm, policija skaidroja, ka ir ārkārtīgi svarīgi rūpēties par sabiedrisko kārtību un drošību, rēķinoties ar dažādiem scenārijiem un vienlaikus nepieļaujot pārkāpumus, Krievijas kara atbalstīšanu vai slavināšanu. Šīs darbības ir saskaņotas ar vairākām iestādēm, rūpīgi gatavojot sabiedriskās kārtības plānu. «Policija noraida pārmetumus – tiek reaģēts uz visiem signāliem, un šī brīža darbība noris striktā saskaņā ar plānu, ziedu nolikšanas paradums nav radies šogad, bet policija strādā atbilstoši plānam saskaņā ar valstī esošo normatīvo regulējumu – korekti un nepieļaujot nekādas provokācijas,» teikts policijas paziņojumā. Policijā atgādināja, ka ziedu nolicējiem nav ļauts uzkavēties un personas tiek virzītas prom pa iepriekš izstrādātu maršrutu. Tieši tādēļ arī Uzvaras parka apkārtnē ir dažādi ierobežojumi un norobežojumi, kuru absolūts mērķis ir efektīvāka cilvēku plūsmas kontrole. Valsts policija iepriekš bija aicinājusi iedzīvotājus nedoties pie pieminekļa Rīgā, Uzvaras parkā, Daugavpilī Dubrovina parkā vai citviet Latvijā, lai nekļūtu «par aktieriem Krievijas propagandā» un izrādītu cieņu Ukrainas iedzīvotājiem, kas cieš Krievijas sāktajā karā. Tiesībsargājošās iestādes šodien strādā atbilstoši īpašam sabiedriskās drošības plānam.

https://www.santa.lv/raksts/aktuali/tatjana-zdanoka-uzvaras-parka-noliek-ziedus-policija-aizturejusi-9-personas-50010/

#Tatjana Ždanoka

[rothhmjsahl]

Kariņa dēls izrādās PSRS himnas un komunistu simbolu cienītājs [Arturs Krišjānis Kariņš]

Kas to būtu domājis, ka pašreizējā Vienotības ministru prezidenta Artūra Krišjāņa Kariņa dēls Otomārs Krišjānis Kariņš ir gan Padomju Savienības himnas, gan arī komunistu iecienītākā simbola – sirpja un āmura cienītājs. Arturs Krišjānis Kariņš

Katrs Instagram lietotājs pats par to var pārliecināties, apmeklējot Kariņa juniora profilu ar kautru norādi uz karali Artūru arthvrpendragon (ar papildraksturojumu "kolhoz" kirilicā), kurā nule par godu Helovīnam ievietots īss, bet pārliecinošs video.

Katrs Instagram lietotājs pats par to var pārliecināties, apmeklējot Kariņa juniora profilu ar kautru norādi uz karali Artūru arthvrpendragon (ar papildpaskaidrojumu "kolhoz" kirilicā), kurā nule par godu helovīnam ievietots īss, bet pārliecinošs video. Krisjanis Karins

Šajā video jaunais un talantīgais autors nofilmējis ķirbi ar tajā izgrieztu sirpja un āmura attēlu, bet fonā skan PSRS himna krievu valodā. Arturs Krišjānis Kariņš

Protams, nav nekādu šaubu, ka tāpat kā Kariņa juniora domubiedre Selma Levrence arī premjera atvase skaidros, ka šis ir tikai un vienīgi sarkasms, nevis kārtējā izpausme aizrautībai ar komunistu idejām un simboliem.

Red.piez. Tā kā tētis savu pilngadīgo dēliņu acīmredzot jau nosukājis un video no Instagram ir izņemts, varat to aplūkot zem šīs publikācijas.

https://m.pietiek.com/raksti/karina_dels_izradas_psrs_himnas_un_komunistu_simbolu_cienitajs/Arturs Krišjānis KariņšKrisjanis Karins

#Arturs Krišjānis Kariņš #Krisjanis Karins

[zinulapa]

KĀ PAVADĪT JAUNO GADU AR DRAUGIEM?

Jaunā gada svinības vienmēr ir tik pat gaidīti svētki kā Ziemassvētki. Šī nedēļa, kas ir starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, parasti ir darbu pilna, jo jāgatavojas nākošajiem svētkiem un Jaunā gada sagaidīšanai. Pasaulē ir dažādas Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas, piemēram, pareizticīgo konfesijas pārstāvji šos svētkus svin tā pat kā Ziemassvētkus – ar dāvanām, pantiņiem un lielu mielasta galdu pie kura satiekas visa ģimene.

Jaungada pantiņus noteikti novērtēs tie, kuriem ir jāsaņem Jaunā gada dāvaniņas, kad atzīmē šos svētkus kopā ar draugiem. Jautrība, spēles, uzkodas un atspirdzinājumi, uguņošana - tas viss ir tas, kas raksturo Jaunā gada sagaidīšanu sev tuvu cilvēku lokā(skatīt vairāk informācijas te - https://vissnotiek.lv/apsveikumi/jaunais-gads/tosti/). Dažas valstis Jauno gadu sagaida arī ar karnevālu.

VISA JAUNĀ SIMBOLS - JAUNGADA NAKTS

Ticējums vēsta, ka Jaunais gads jāsagaida tā, kā ir vēlēšanās to pavadīt. {Jaunā gada naktij tiek piedēvētas arī maģiskas spējas un daudzi uzskata, ka tas ir visa jaunā sākums. Runā, ka Jaunā gada naktī piepildoties visas vēlēšanās un nakts ir maģiska.} Interesanti, ka arī Jaunais gads atsevišķās pasaules valstīs tiek sagaidīts ne tikai ar vienas dienas nobīdi dēļ laika zonām, bet pat ar pāris mēnešu starpību. Kā spilgtāko piemēru var minēt Ķīniešu jauno gadu, kas daudzviet tiek uzskatīts par to vienīgo un īsto jauno gadu, kas tiešām simbolizē visa jaunā sākumu. Tas var būt katru gadu savādāks datumos, jo tiek atzīmēts laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim. Šīs jaunā gada svinības notiek mēness kalendāra pirmajā dienā. Interesanti, ka antīkā pasaule jauna gada sākumu atzīmēja pirmajā martā.

POPULĀRĀKIE NOVĒLĒJUMI JAUNAJĀ GADĀ

Vecgada vakara svinības parasti tiek uzsāktas 31.decembra novakarē un turpinātas visu 1.janvāra nakti. Pusnakts iestāšanās laikā tiek izteikti dažādi laba vēlējumi, pasniegtas nelielas dāvaniņas un visādi citādi lieliski pavadīts kopā būšanas laiks. Kad pulkstenis nosit pusnakti, tad visā pasaulē viens otram novēl laimīgu Jauno gadu. Nākotnes zīlēšana jeb laimes liešana ir populāra tradīcija daudzās mājās. Laimes liešanas saknes ir meklējamas Senajā Grieķija, taču pie mums savas pozīcijas nostabilizējas Padomju Savienības laikos.

[lasitprieks]

KĀ PAVADĪT JAUNO GADU AR DRAUGIEM?

Jaunā gada svinības vienmēr ir tik pat gaidīti svētki kā Ziemassvētki. Nedēļa starp Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas svētkiem vienmēr ir darba pilna, jo lielākoties cilvēki izvēlas šos svētkus sagaidīt skaļāk un krāšņāk kā Ziemas saulgriežus un Ziemassvētkus. Arī Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas pasaulē ir dažādas, piemēram, pareizticīgie šos svētkus atzīmē kā mūsmājās to darītu Ziemassvētkos - ar jaunā gada pantiņiem, dāvanām, mielastu un kopā būšanu.

Jaunā gada pantiņi un dažādi apsveikumi noder arī tiem, kuri šos svētkus sagaida draugu lokā un apmainās ar nelielā dāvaniņām, kas ir diezgan izplatīts paradums daudziem(vairāk informācijas skatīt te - https://vissnotiek.lv/apsveikumi/dzimsanas-diena/mammai/). Ja Ziemassvētki tiek uzskatīti par ģimenes svētkiem, tad Jaunais gads ir spēlēm, jautrības un gardu uzkodu bagāts un, protams, nedrīkst aizmirst uguņošanu. Dažas valstis Jauno gadu sagaida arī ar karnevālu.

CITU VALSTU JAUNĀ GADA SVINĪBU TRADĪCIJAS

Viens no populārākajiem Jaunā gada ticējumiem un novēlējumiem ir sagaidīt to tā, kā ir vēlmes to pavadīt. Daudzu tautu ticējumos tieši Jaunā gada naktij tiek piedēvētas dažādas maģiskas un burvestību pilnas īpašības. Jaunā gada sagaidīšanas svētki un arī dažādu novēlējumu izteikšana, atkarībā no tautu tradīcijām var notikt pat a vairāku mēnešu starpību. Kamēr Eiropā Jaunais gads tiek sagaidīts pirmajā janvārī, Austrumu pasaule Jauno gadu sagaida laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim, atkarībā no Mēness kalendāra pirmās dienas. Savukārt Antīkajos laikos, Jaunais gads tika sagaidīts 1.martā.

LATVIEŠU JAUNĀ GADA TRADĪCIJAS

Nakts no 31.decembra uz 1.janvāri ir tā, kurā notiek vislielākās un grandiozākās Jaunā gada sagaidīšanas svinības. Pusnakts iestāšanās ir maģiskais mirklis, kad uz brīdi šķiet, ka ir apstājies laiks - tiek pasniegtas dāvaniņas, izteikti novēlējumi, dziedātas dziesmas un cilvēki ir laimīgi. "Laimīgu Jauno gadu!" ir populārākais novēlējums visā pasaulē un ar tā novēlēšanu neskopojas neviens. Nākotnes zīlēšana jeb laimes liešana ir populāra tradīcija daudzās mājās. Laimes liešanas saknes ir meklējamas Senajā Grieķija, taču pie mums savas pozīcijas nostabilizējas Padomju Savienības laikos.

[cravennqvladefoged]

Rašistu līdere Tatjana Ždanoka atklāj "cietoksni varoņpilsētā Libavā"

Sākšu tomēr ar citu ziņu, kas gan cieši sasaucas ar virsrakstā minēto. Pazīstamā “Vienotības” politiķe Lolita Čigāne ievietojusi sociālajos tīklos bildes ar Maskavas nama attēliem Rīgā, Alfrēda Kalniņa ielā, ar parakstu: “Maskavas nams Rīgā turpina darboties? Kā tas iespējams?!?” Tiešām, kā? Lai to uzzinātu, Čigānei nav jāraksta izbrīnīti ieraksti tviteros, bet gan jāpajautā saviem cīņu biedriem valdošajā koalīcijā. Turklāt pie viena viņa varētu arī pajautāt saviem partijas biedriem, kuri ieņem vadošos amatus valdībā, kāpēc tiek pieļauta gluži atklāta ņirgāšanās par valsts varu, kuru demonstrē atsevišķi Latvijas Krievu savienības (LKS) aktīvisti. Piemēram, neslēptais provokators Jevgeņijs Osipovs. Viņš šajās dienās LKS partijas biroja atklāšanā Liepājā sagaidīja kustības līderi Tatjanu Ždanoku ar šādu militāras formas raportu: “Tatjana Tatjana Ždanoka , atļaujiet ziņot. Mūsu partijas cietoksnis varoņpilsētā Libavā gatavs uzņemšanai.” Tieši ko Osipovs gatavojas uzņemt, viņš neprecizēja, lai gan to var nojaust ne tikai no šī raporta, kurā Liepāja tiek nosaukta Krievijas impērijas laika vārdā, bet arī agrākās Osipova darbības. Atgādinu, ka neilgi pēc kara sākuma februāra beigās viņš, iznācis no Krievijas konsulāta Liepājā, Liepu ielā, draudēja tur sanākušajiem piketētājiem, ka “esmu šeit atnācis, lai brīdinātu jūsu līdzgaitniekus. Ja Liepājā tāda situācija atkārtosies, tad vainīgie tiks sodīti... Skaidrs?” Toreiz viņš izmantoja burtiski to pašu leksiku, kādu izmantoja Putins dažas dienas pirms iebrukuma Ukrainā, draudot bargi sodīt “visus nacistiskos noziedzniekus”. Citā valstī. Pagaidām citā. Lai arī konkrētajā situācijā Osipovs bija gatavs uzņemt partijas vadību ar Ždanoku, Miroslavu Mitrofanovu un Liepājas aktīvistu Valēriju Kravcovu priekšgalā, plašākā nozīmē viņš ir gatavs uzņemt Putina “krievu pasaules” ieviesējus, kuri atbrīvotu to pašu Kravcovu no nepieciešamības mācīties latviešu valodu. Atcerēsimies, ka savulaik Kravcovam latviešu valodas nezināšanas dēļ Saeimā bija nopietnas problēmas. Visa pēdējā laika LKS darbība liecina, ka šie provokatori - Osipovs, Kravcovs un Ždanoka - neslēpti gaida savu “atbrīvošanu” no latviešu nacionālistu kundzības “mūsu Latvijā”. Tāpēc pamatots ir Sibīrijā dzimušā latviskās izcelsmes krieva (jo pagaidām vēl Krievijas pilsonis), Liepājā dzīvojošā Martina Levuškāna jautājums: “Pretīgi. Starp citu, Osipovs tiešām ir ļoti bīstams Latvijas drošībai un neatkarībai un ir tieši saistīts ar Krievijas vēstniecību un konsulātu Liepājā un pat neslēpj to. Liels jautājums, kādēļ viņš joprojām nav cietumā. Tagad šis cilvēks, visticamāk, kandidēs Saeimas vēlēšanās kā 1. numurs LKS Kurzemes sarakstā. Tatjana Ždanoka . Jevgeņijs un Jeļena Osipovi BURTISKI ir Kremļa rokas Liepājā, pat pēc konsulāta likvidēšanas.” Tiešām, kāpēc viņš vēl nav cietumā? Atšķirībā no Čigānes netēlošu, ka nesaprotu, kāpēc visas LKS aktīvistu provokācijas tiek pieļautas. Tatjana Ždanoka pamatā ir divi viens otru papildinoši faktori. Pirmām kārtām (es domāju, tas arī ir īstais iemesls) - bailes. Vienkārši inteliģenta, bērnībā kārtīgi aprūpēta cilvēka dabiskās bailes no brutāla, agresīva, mežonīga spēka, kas balstās uz principu - ja ir spēks, tad prātu nevajag. Lielai latviešu daļai, kas bērnību pavadījuši kā apspiesta minoritāte lielajās Latvijas pilsētās, šīs dzīvnieciskās bailes nāk no padomju ēras, bet valdības vadītājam Krišjānim Kariņam tās nāk no skolas gadiem, kas viņam sakrita ar tolaik ASV realizēto desegregācijas politiku. Tas ir, dažādu iedzīvotāju slāņu sadzīvisku sajaukšanu jau no agras bērnības. Tieši pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados ASV labi audzināto balto vidusšķiras bērnu skolās mērķtiecīgi tika iepludināta gluži cita kultūra - melnādainie sociāli zemāko slāņu bērni ar pavisam citu savstarp��jo attiecību kultūru. Kultūru, kurā fiziskais spēks un agresivitāte spēlē izšķirošo lomu. Tatjana Ždanoka šie bērnības pārdzīvojumi (kas viņa pazinējiem nav nekāds noslēpums) acīmredzami nav palikuši bez sekām. Tomēr bailes vienmēr var mēģināt pārvarēt. Ja ir kāds būtisks iemesls to darīt. Taču ja ir tieši otrādi? Tatjana Ždanoka bailes nav vienīgais faktors? Ja ir vēl kāds cits pamudinošs iemesls ļauties bailēm, tad kāpēc tās pārvarēt? Tatjana Ždanoka eksistence vēlēšanās valdošajiem politiskajiem spēkiem ir ārkārtīgi izdevīga. Tā būtiski sašķeļ krievvalodīgo elektorātu, novājina “Saskaņu”, bet LKS nobīda politiskajā “leprozorijā”, ar kuru pat runāt neklājas un kuru izdevīgā brīdī, jau pēc vēlēšanām, varētu izslēgt no legālās politikas. Savukārt, lai ko teiktu “Saskaņa” par savu etnisko neitralitāti un uzticību Latvijas valstiskumam, tās galvenais vēlētājs tradicionāli ir bijis krievvalodīgs. Varbūt ne gluži putinists, bet vismaz uz to pusi. Tatjana Ždanoka pēc kara sākuma “Saskaņai” ir pienākuši vēl grūtāki laiki nekā pēc partijas ikonas Nila Ušakova katapultēšanās uz Briseli. Centieni izslīdēt caur Ukrainas kara nosodījuma/atbalsta ūdens strūklām iet smagi, un no šī aspekta LKS proputiniskā pozīcija Ždanokai, Osipovam & Co dod acīmredzamas priekšrocības. Viņiem nekas vairs nav jātēlo un ne no kā nav jāslēpjas, jo jautājumu - kāpēc šie personāži vēl nav cietumā - neuzdod Čigāne vai citi latvieši. Par drošības dienestiem nemaz nerunāsim. To uzdod Sibīrijā dzimis latviešu izcelsmes Krievijas pilsonis. Tātad formāli krievs. Kuram acīmredzot nav šo “inteliģento botāniķu” kompleksu, par kuriem Osipovs, Ždanoka un visa Kremļa TV propagandistu trupa atklāti ņirgājas. Un laikam jau ne bez pamata. Vienīgais mierinājums, ka beigu beigās tomēr parasti uzvar nevis agresīvākais un nekaunīgākais, bet gan tas, kuram vairāk prāta un vairāk sabiedroto. Tas pats “inteliģentais botāniķis”.

https://neatkariga.nra.lv/komentari/bens-latkovskis/382525-rasistu-lidere-tatjana-zdanoka-atklaj-cietoksni-varonpilseta-libava

#Tatjana Ždanoka

[browninggekoverby]

Tatjana Ždanoka Uzvaras parkā noliek ziedus; policija aizturējusi 9 personas

Eiropas parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka un Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs pretēji policijas aicinājumam Ukrainas kara upuru piemiņas dienā nepulcēties pie padomju režīma memoriāliem, ieradies nolikt ziedus pie pieminekļu kompleksa Uzvaras parkā. Lielākā daļa līdz plkst.15 konstatēto pārkāpumu ir par militāras agresijas un kara noziegumu slavinošu simboliku izmantošanu – par Georga lentām. Tāpat atsevišķos gadījumos personas aizturētas par sīko huligānismu. Rīgā piecas personas aizturētas un nogādātas iecirknī – trīs no tām par Georga lentu lietošanu un atteikšanos novērst šos pārkāpumus, kā arī par sīko huligānismu un atrašanos publiskā vietā alkohola reibumā. Tāpat vairākos desmitos gadījumu, kad personas konstatētas ar līdzīgiem simboliem, šīs personas pēc pārrunām ar policiju novērsušas pārkāpumus. Tāpat sākta resoriskā pārbaude, konstatējot gadījumu, kad sešgadīgs bērns ticis ietērpts stilizētā padomju formastērpā. Arī Daugavpilī par līdzīgām darbībām ir aizturētas personas. Tāpat aizturēts viens vietējais aktīvists, kurš sociālajos tīklos aicināja piedalīties atbalsta gājienā. Šajā gadījumā sākts administratīvā pārkāpuma process. Tas, ka policists informācijas nolūkos uzdod jautājumu, nenozīmē, ka tā ir vēršanās pret atbalsta paudējiem ukraiņiem – policists skaidro subjektīvo pusi, iepazīstas ar attēla un uzrakstu saturu. Savukārt reaģējot uz pausto sašutumu par mazliet tālāk pārvietotajām karu atainojošām izstādēm, policija skaidroja, ka ir ārkārtīgi svarīgi rūpēties par sabiedrisko kārtību un drošību, rēķinoties ar dažādiem scenārijiem un vienlaikus nepieļaujot pārkāpumus, Krievijas kara atbalstīšanu vai slavināšanu. Šīs darbības ir saskaņotas ar vairākām iestādēm, rūpīgi gatavojot sabiedriskās kārtības plānu. «Policija noraida pārmetumus – tiek reaģēts uz visiem signāliem, un šī brīža darbība noris striktā saskaņā ar plānu, ziedu nolikšanas paradums nav radies šogad, bet policija strādā atbilstoši plānam saskaņā ar valstī esošo normatīvo regulējumu – korekti un nepieļaujot nekādas provokācijas,» teikts policijas paziņojumā. Policijā atgādināja, ka ziedu nolicējiem nav ļauts uzkavēties un personas tiek virzītas prom pa iepriekš izstrādātu maršrutu. Tieši tādēļ arī Uzvaras parka apkārtnē ir dažādi ierobežojumi un norobežojumi, kuru absolūts mērķis ir efektīvāka cilvēku plūsmas kontrole. Valsts policija iepriekš bija aicinājusi iedzīvotājus nedoties pie pieminekļa Rīgā, Uzvaras parkā, Daugavpilī Dubrovina parkā vai citviet Latvijā, lai nekļūtu «par aktieriem Krievijas propagandā» un izrādītu cieņu Ukrainas iedzīvotājiem, kas cieš Krievijas sāktajā karā. Tiesībsargājošās iestādes šodien strādā atbilstoši īpašam sabiedriskās drošības plānam.

https://www.santa.lv/raksts/aktuali/tatjana-zdanoka-uzvaras-parka-noliek-ziedus-policija-aizturejusi-9-personas-50010/

#Tatjana Ždanoka

[ilserre]

mammas tēta brālis Alfrēds

"Esmu dzimis 1919. gada 29. decembrī Raunas pagasta “Ulpos“, Cēsu apriņķī. Mani vecāki bija zemkopji, tēvam Pēterim bija tikai pagasta skolas izglītība, bet māte Kristīne bija arī mācījusies diakonīsu māsu skolā Rīgā kā mācīta nabago un slimo kopēja (par diakonīsu māsām varēja kļūt tikai evaņģēliski luteriskās konfesijas piederīgās).

Mana paša pirmā skola bija pirmās pakāpes “Jāņa” pamatskola Raunā, kas pat vēl tagad ir labi saglabājusies un tiek izmantota kā bērnu dārzs. Pēc trim ziemām “Jāņa” skolā es turpināju mācības Raunas draudzes skolā. Īsti nezinu, kāpēc to sauca par draudzes skolu, jo liekas, ka draudzei ar skolu nebija nekādas saistības. Es arī neatceros, ka draudzes mācītājs būtu mums jebkādu priekšmetu mācījis. Skolas direktora uzvārds bija Auka, kurš sekmīgi centās nostiprināt mūsu raksturos apziņu par labu un ļaunu, par ētiskām un morālām vērtībām, kā arī par izglītības nozīmi dzīvē. Es atceros, kā ar aizturētu elpu visi klasesbiedri klausījās viņa lasījumu un iztirzājumu par Viļa Plūdoņa “Atraitnes dēlu”. Man liekas, ka tas deva mums daudz, daudz vairāk nekā jauniešiem tagad “Star Wars” televīzijas ekrānā.

Pēc pamatskolas es ar vecāku svētību devos uz Rīgu, jo iestājos 2. valsts ģimnāzijā Āgenskalnā. Tēva tēvs, kurš daudzus gadus bija bijis Raunas pagasta vecākais, vecumdienās bija pārdevis savu “Ulpu” saimniecību manam tēvam un nopircis mazu mājiņu Rīgā Iļģuciemā, strādnieku rajonā tuvu pie Spilves pļavām un Baltās muižas pakalniem. Viņš tad pieņēma mani savā pajumtē. Pēc trim gadiem, kad vectēvs nomira, man vajadzēja pārcelties uz dzīvi pie tēva māsas un viņas vīra, kuram bija piešķirta jaunsaimniecība Kleistu muižā. Tas bija aiz Spilves pļavām un es uz ģimnāziju braucu katru dienu ar divriteni apmēram 7 kilometrus uz katru pusi. Nekādas grūtības tas man nesagādāja un ģimnāziju es pabeidzu 1937. gada pavasarī. 

Tā paša gada rudenī es tiku uzņemts Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. 1938. gada rudens semestrī es pievienojos korporācijas “Fraternitas Livonica” locekļu saimē. Medicīnas studijas tika sasteigtas kara dēļ, klīniskie darbi turpinājās visu 1942. gada vasaru, un valsts eksāmeni notika jau 1943. gada pašā sākumā. Man ārsta tiesības piešķīra 1943. gada 13. februārī. Dr Ernst Marnitz, kurš bija vācu armijas sakaru virsnieks pie Medicīnas fakultātes, mūs apsveica izlaiduma dienas aktā ar “jūs jaunie leģionāri”... Man karot nebija it nekādas intereses, it sevišķi par svešiem, nezināmiem mērķiem.

Strādāt kā ārsts savai tautai es paspēju tikai pāris mēnešus Ilūkstē, jo jau kaut kad maijā pienāca iesaukšanas pavēle uz leģionu. Tūlīt pēc saulgriežiem, Jāņiem kopā ar leģiona papildinājuma grupu vilcienā tikām vesti uz Ļeņingradas fronti pie Volkhovas upes. Man karš sākās Tessavostroy lauku slimnīcā, pēc tam bija jāstrādā Seibela bataljonā, vēlāk Veisa un tad Galdiņa pulkā, un pēc tam Zaļeniekos veseļošanās rotā. Ar to pašu rotu vēlāk tiku arī sūtīts pie Šauļiem (Šiauliai) un Jonišķiem (Joniškis) - aizstāvēt Jelgavu 1944. gada jūlijā, bet pēc tam ar Liepājas kara ostas atveseļošanās rotu uz Vāciju 23. oktrobrī. Pēc tam tiku sūtīts ar trešā būvpulka tīfa slimniekiem 1945. gada janvārī uz Ščecinu. No turienes par laimi atpakaļ uz leģionu netiku sūtīts, bet gan tiku aizsūtīts uz Silēziju februāra sākumā, kur smagās kaujās vācieši tika spiesti atpakaļ no krievu pārspēka. Pašās beigās laimējās tikt prom no kara pie Rēgensburgas Bavārijā, TODT organizācijas darbos, jo mana sieva Milda Kļaviņa to kaut kā nokārtoja. Mēs bijām paspējuši apprecēties 1944. gada 24. decembrī. Rēgensburgas mežos tad arī sagaidījām kara beigas. 

Tur Padomju Savienības bēgļu repatriācijas virsniekam neizdevās apmānīt vietējās militārās pārvaldes amerikāņu pavadoni un mūs repatriēt uz “plašo dzimteni”, tomēr dzīve mazajā vācu ciematā mūsu 12 cilvēku latviešu grupai likās nedroša. Mēs devāmies uz Augsburgu, kur bija lielas “displaced persons” nometnes. Diemžēl nometnes latviešu komandants neatrada par iespējamu uzņemt savā vidū tādu iespējamu “kara noziedznieku un rūdītu nacistu” kā mani, leģiona ārstu. Tā nu mēs turpat Augsburgā dabūjām divas mazas jumta istabiņas Štatbergenē no WohnungsAmt. 

Mēs abi ar sievu bijām ārsti, bet, lai varētu strādāt savā profesijā vietējo iedzīvotāju vidū, mums vajadzēja atļauju. Es iestājos Ludwig-Maximilians-Universität München, lai to iegūtu. Pēc viena semestra studijām es jau biju spējīgs nokārtot valsts eksāmenus un iegūt vācu ārsta diplomu un pagaidu atļauju (kā ārzemnieks) strādāt. Es tomēr pie ārsta prakses Augsburgā netiku, jo attiecīgās vācu iestādes nevarēja man atrast slimnieku pieņemšanas telpas. Es aizgāju strādāt poļu nometnē un strādāju tur kā ārsts līdz man radās iespēja doties uz “jauno pasauli” Ameriku, kuras krastus mēs ieraudzījām 1949. gada 30. maijā.

Alfrēds R., Sanmarkosa, Kalifornija

A very old pic with my great great grandfather in the middle with an oak crown, celebrating summer solstice, Jāņi.

And with his parents

And with my grandpa, his baby brother

A bit more on the context of Latvians in the German army here https://youtu.be/QUVkOSrIqOg

In my teenage years there was a bit of a sense of doom inspired by these types of accounts - we live in the borderlands, forever cursed.