Tumgik
Text
Neparastā nedēļa
No 24. līdz 28. februārim visi skolēni un skolotāji varēja piedalīties Neparastajā nedēļā, kuras laikā katrs varēja pielietot radošumu, šoreiz - attiecībā uz vizuālo tēlu. Dienas bija dažādas, un bērnu idejas, kā tajās piedalīties, vēl dažādākas. Sākām ar Varavīksnes dienu, kas bija pilna prieka un spilgtu krāsu, sekoja Dvīņu diena, 20. gadsmita diena, ietverot gan garu kleitu stilu, gan disko un minisvārku stilu. Interesanta bija Bezgaumības diena, jo beidzot varēja vienlaicīgi uzvilkt visdažādākos, nesaderīgākos un bezgaumīgākos apģērbus! Nedēļa noslēdzās ar omulīgo Mājas dienu, kad skolā sajūta bija kā mājās - tiešā vārda nozīmē! Čības, halāti, spilveni un segas...
Ceturtdien, 27. februārī, Neparastās nedēļas ietvaros notika Neparastā balle, kura pirmo reizi bija savādākā veidā, kā ierasts.
Plkst. 15.00 jautrība sita augstu vilni sākumskolas klasēm, jo BLC "Jota" Lielā zāle bija viņu rīcībā. Skolas jaunākā daļa bija tik aktīva, ka labāk būtu teikt, ka viņi spēlēja dažādas rotaļas un spēles kopā ar astotās un devītās klases meitenēm, nevis otrādi. Visi, kas vien no sirds piedalījās, guva lielu prieku kopā būt un draiskoties.
Plkst. 17.00 sākās nopietnāka daļa nopietnākiem cilvēkiem - 5.-9. klasēm - kas, kā izrādījās, spēj būt arī ļoti nenopietni. Ballē muzicēja grupa Two Paths, kurā viena no dalībniekiem ir 9. klases skolniece Rasa Ozoliņa. Mūzika visu vakaru bija dzīva, un dzīvīgi bija visi, kas dejoja. Balle bija izdevusies, jo tā sagādāja lielu prieku, pēc kura sekoja patīkams nogurums pēc trakas izdejošanās..
Nedēļa izdevās tiešām neparasta un laba, patīkama un interesanta, tā bija laba atelpa no garā mācību procesa.
Baudīsim katru jaunu dienu un katru jaunu dienu dzīvosim kā svētkus!
1 note · View note
Text
Eiropas Kultūras mantojumu dienas
Katru gadu Eiropas mērogā tiek rīkotas Eiropas Kultūras mantojumu dienas, kurās tiek izraudzīta viena tēma, un šogad tā ir – „Skola – arhitektūras piemineklis”. Dalību ņēma piecas arhitektūras ziņā dažādas un izteiksmīgas Rīgas skolas, tostarp arī mēs, Rīgas Kristīgā vidusskola.
Šīs dienas varēja izbaudīt kā svētkus trīs dienu garumā. 13., 14. un 15. septembrī durvis vēra skolas pagalms un zāle, aicinot ikvienu skolnieku un skolotāju, vecākus un vecvecākus gan baudīt, gan piedalīties pašiem.
13. septembrī, piektdien, viesojās mācītājs Juris Cālītis, ceļot, uzmundrinot un stiprinot skolu ar labiem vārdiem. Viņš pauda svarīgu vēsti par Rīgas Kristīgās vidusskolas būtību un misiju: „Šī skola izceļas ar virzienu un prasmi izaudzināt katru bērnu par labu cilvēku, pilnvērtīgu sabiedrības locekli ar augstiem mērķiem un ticību Dievam. Skolotāji iemāca ne tikai lasīt, rakstīt un rēķināt, bet arī mīlēt savu tuvāko, mīlēt mācību procesu un skolu. Burvīgs tandēms – zināšanas un mīlestība.” Savā iedvesmojošajā uzrunā Juris Cālītis novēl katram būt ne tikai zinošam un gudram, bet arī labam un mīlošam cilvēkam.
Arī 14. septembris, rudenīgā sestdiena, iesākās skolas zālē, kur viesojās un par skolu un tās apkārtni stāstīja privātvēsturnieks Voldemārs Eihenbaums, raidījuma „Ielas garumā” veidotājs, un vēsturnieks un arhitekts Jānis Asaris.
Jānis Asaris sniedza ieskatu par to, kas ir Eiropas Kultūras mantojumu dienas, stāstīto papildinot ar attēliem, savukārt Voldemārs Eihenbaums dalījās ar bagātīgu informāciju par skolas apkārtnes vēsturi, klāstot šķietami neticamus faktus un dodot iespēju salīdzināt ēku izkārtojumu un ielas ‘tad’ un ‘šodien’. Esam pateicīgi abiem vēsturniekiem par patīkamiem iespaidiem un zināšanu papildināšanu!
Pēc abu vēsturnieku stāstījuma visi klātesošie devās pie skolas galvenās ieejas, lai ar mācītāja Ivara Jēkabsona palīdzību iesvētītu un paceltu Eiropas Kultūras mantojumu dienu karogu. Mirklis, kad karogs plīvoja virs cilvēku galvām, saksofona skaņu pavadīts, katram iespiedīsies atmiņā, sev līdzi nesot piederības un mīlestības apziņu pret mūsu skolu, Latviju un Eiropu.
Skaistā sestdiena turpinājās ar mūsu skolas ikgadējo tradīciju – Pagalma svētkiem, kuros katrs, sākot no mazākā, līdz pašam lielākajam un pieredzes bagātākajam, varēja baudīt skolēnu un skolotāju sagatavotās atrakcijas. Pagalma svētki atkal pierādīja to, cik mūsu skola ir krāsaina un saliedēta, jo vienā pagalmā valdīja daudz dažādības, piemēram, savas zināšanas un prāta spējas varējām pārbaudīt atrakcijā par augu un vielu noteikšanu vai radot jaunu mākslas darbu, ar ogli zīmējot skolu, arī trenējoties un sacenšoties, staigājot ar ķekatām, u.c. Visu svētku laiku katrs varēja sasildīties, dzerot karstu tēju un baudot maizītes ar ābolu ievārījumu. Vislabākais veids, kā pavadīt četrpadsmito septembri – būt kopā ar saviem mīļajiem Pagalma svētkos!
Nākamā diena, 15. septembris, iesākās ar dievkalpojumu Sv. Pāvila baznīcā, ar kuru jau vairākus gadus pastāv cieša sadarbība. Mēs nesam savu vārdu – Rīgas Kristīgā vidusskola!
Atlikusī dienas daļa tika pavadīta, savā starpā vēl vairāk iedraudzējoties. Skolotāji un skolēni kopa sadraudzību pie skaisti klāta svētku galda, dzirksteļoja smiekli un prieks, lai arī bija jaušams nogurums. Būšana kopā vienmēr dara laimīgu! Kā arī kopīgi spēlējām „Orientēšanās vēsturē” spēli, kurā visās skolas telpās un pagalmā pēc dotiem attēliem tika meklēti punkti.
Atskatoties uz šīm trīs dienām, raisās tikai smaids un labas emocijas, jo katrs guva daudz – tieši dodot otram no sirds. Pagalma svētki noteikti ir viena no
sirsnīgākajām mūsu skolas tradīcijām, un, protams, iegūta jauna pieredze, verot savas durvis kā Eiropas kultūras mantojumam!
Saglabāsim draudzības prieku katru dienu!
Teksts: Luīze Tumševica (9. klase)
Tumblr media Tumblr media Tumblr media Tumblr media Tumblr media Tumblr media Tumblr media Tumblr media Tumblr media
1 note · View note
Photo
Tumblr media Tumblr media
7. martā divpadsmitā klase apliecināja savu piederību skolai, iegūstot Žetonu gredzenus. 
0 notes
Text
Projektu nedēļa
No 4. - 6. februārim Rīgas Kristīgajā vidusskolā notiks projektu nedēļa, kuras tēma šogad izvēlēta saistoši mūsu jaunībai - “Nenicini manu jaunumu”. Projektu nedēļu šogad rīko Rīgas Kristīgās vidusskolas Skolēnu dome sadarbībā ar skolotājiem.  Šis gads būs neierasts, jo 3 dienu garumā skolēniem būs iespēja tikties ar dažādiem interesantiem jauniešiem kā - Ievu Bitenieci, Jāni Bukšu, Kristapu Vildi u.c.   Taču pirms pašas projektu nedēļas mēs rosinām ikvienu aizdomāties par savu jaunību un iespējām, kā mēs varētu savus jaunības gadus likt lietā.  Septītās klases skolniece Elizabete Loca stāsta: “jaunība ir tas posms, kad var izdarīt ļoti daudz, ja vien pats to vēlas.” Taču Paula uzskata, ka ir jāizmanto katrs brīdis, īpaši jaunības gados.  Astotās klases skolniece Luīze Tumševica iedrošina ar teikto: “Tagad mūsos visos ir spēks jaunām, radošām idejām un darbiem. Nav viegli iekarot savu vietu sabiedrībā, taču tas nav neiespējami. Latvijai un pasaulei ir vajadzīgi spēcīgi un drosmīgi jaunieši. Paula piebilst: „Nenicini, ko esi izdarījis līdz šim, jo tas ir mazs iesākums kaut kam lielam!” Arī skolotājai Gunai Skujiņai ir savs viedoklis: „Katrs vecums ir ar savu skaistumu, savu īpašo garšu un specifiku, un arī ar saviem pienākumiem un atbildību. Neattaisno savu slinkumu, nekā negribēšanu un nekā nedarīšanu ar jaunajiem gadiem un dzīves gudrības trūkumu, jaunībai tas tiešām nepiestāv! Jaunība ir tā, kas savā maksimālismā kā reiz var kalnus gāzt un reizēm pacelt lietas, ko dzīves pieredzējušie, saprātīgi izvērtējot, vispār nekustinātu, uzskatot par neceļamām. Pasaule ciena tos, kas visu dara pa īstam. Arī Dievs mīl tos, kas par kādu lietu ir nevis remdeni, bet vai nu auksti, vai karsti. Esi aktīvs, esi dedzīgs, jo jaunībai tas piestāv! Krāj dzīves pieredzi, mācies sadzīvot ar cilvēkiem, cieni sevi un cieni citus, un nepazaudē jaunības degsmi savās acīs un sirdī neatkarīgi no tā, cik sirma kļūst tava galva!”  
0 notes
Photo
Tumblr media Tumblr media Tumblr media Tumblr media Tumblr media Tumblr media Tumblr media Tumblr media Tumblr media Tumblr media
Gatavojām Adventa vainagus. 
0 notes
Photo
Tumblr media
0 notes
Photo
Tumblr media
29. novembrī plkst. 12:20 floristes vadībā mācīsimies gatavot Adventa vainagus un ''eglītes''...
Lai visiem brīvprātīgajiem interesentiem darbs labi izdodas, nepieciešams nākt ar saviem materiāliem - vairāki klasesbiedri var vienoties, kurš ko sagādās.  Vēlamie un iespējamie materiāli : vainagu pamatnes (nopērkamas veikalos floristikas nodaļās, piem., ''Kurmītis'' Tallinas ielā 67, 2. stāvā; DEPO u.c.), sveces, čiekuri, diegu spolītes, adatas, līmpistole (viena uz 2-3 cilvēkiem), līmes patronas, follija, organzas audums, sveču pamatnes, priežu zariņi, krāsu pūšamie flakoni, podiņi eglītēm, kādi nelieli eglīšu rotājumi (mazas bumbiņas utt.), izžāvētas citrusaugļu šķēlītes un jebkas cits, ko varētu izmantot! (Vienam cilvēkam, protams, nav jāņem viss no uzskaitītā!)
1 note · View note
Text
Par vēstures laikiem šodienā...
Patriotiskās nedēļas ietvaros vēlējāmies uzzināt, cik daudz par mūsu Latvijas vēsturi zina skolēni, un, ko stāsta skolotāji.
Ikdienišķā skolas dienā sastapām ģeogrāfijas un dabaszinību skolotāju Daci un uz brīdi atgriezāmies vēsturiskās noskaņās par to, kā toreiz bija... kā bija būt īstam latvietim.
Kāda bija sajūta, kad zinājāt – Latvija beidzot būs brīva? Man neviens īpaši nepastāstīja par to, kāda varētu būt neatkarīga Latvija, tāpēc es īsti nevarēju to iztēloties.
Vai ir kādas atmiņas no svētkiem? Es piedalījos Baltijas ceļā un citos pasākumos, kas bija par neatkarību. Tas mani pacēla un bija kopības sajūta.
Kā jūs parasti atzīmējat šos Latvijai svarīgos svētkus? Svētkos es apmeklēju svētkiem veltītus pasākumus un nolieku svecīti krastmalā.
Vai ir kaut kas, ko jūs gribētu mainīt svētkos? Varbūt kaut kas pārsteidz? Mani pārsteidz cilvēku nezināšana – visbiežāk skolēni ir tie, kas nepārzina Latvijas vēsturi.
Gribēdamas pārbaudīt skolotājas Daces teikto, devāmies pie mazo klašu skolēniem un saņēmām interesantas atbildes uz mūsu uzdotajiem jautājumiem par Latvijas svētkiem.
Uz jautājumu „Kas ir Lāčplēša diena?” sākumskolas pārstāvji atbild: Kenija (3. klase): Tā ir diena, kad aizstāvēja savu pilsētu. Liāna (2. klase): Svētki, kuri jāsvin Latvijai. Tad notika karš. Anna (2. klase): Seno cilvēku piemiņa par to, ka viņi cīnījās par Latviju. 5. klases skolēni: Diena, kad piemin kritušos. Diena, kad godina lāci. Liāna un Kenija svētkos skatās salūtu, 5. klase liek svecītes krastmalā, bet Markuss (1. klase) iet uz dažādām vietām.
Par 18. novembri bērni saka: Kenija: Tā ir Latvijas dzimšanas diena. Liāna: Latvijas Republikas Proklamēšanas diena. 5. klase: Lāčplēša augšāmcelšanās.
Kas jums Latvijas svētkos visvairāk patīk? Liāna: Tas, ka var svinēt svētkus par Latviju un ģērbt svētku drēbes. Anna: Man patīk staigāt pa parku un skatīties uz krāsainajām lampām.
Interesanti likās arī skolēnu viedokļi par to, kā vēl varētu svinēt: Kenija: Ar salūtu, torti un šampanieti. Markuss: Ar ballīti. Liāna: Noskaitot dzejolīti par Latviju. Jo Latvija taču ir tik interesanta! Daudziem cilvēkiem Latvija ļoti patīk. Latvija ir skaista. 5. klase: Svinēt mājās, pie TV vai ugunskura.
Atvadījāmies no jaunajiem skolēniem un pārdomājām, kāpēc tieši vecāko klašu audzēkņi tik daudz nezin par vēsturi. Vēstures skolotājs Jānis, pat nezinot mūsu domas, runāja par svētkiem, kas ir katra cilvēka izvēle.
Skolotājs Jānis saka: „Svētki ir tajā brīdī, kad mēs paši tajos piedalāmies. Tie noteikti sākas cilvēka sirdī ar katra individuālu lēmumu un iekšēji izjustu nepieciešamību svinēt. Latvija būs brīnišķīga valsts, kad katrs vēlēsies izdarīt visu, lai tā tāda būtu.”
Sagatavoja: Luīze Tumševica un Rasa Ozoliņa (8. klase) Palīgi: Elizabete, Paula, Estere un Annija (7. klase)
3 notes · View notes