#Senu dialogue

[oblivions-dawn]

So I got this weird letter from Ancano

#Senu Dialogue #Senu's Memes #Skyrim meme #Skyrim shitpost #Ancano #Skyrim #Navy Seal Copypasta - Skyrim Edition #Talos-loving asswipe

[thequeenofthewinter]

Winter's Fic Recommendations, pt 1.

Lately, I have been thinking a lot about the past fics I have read and thought that perhaps I would make some recommendations/spread the love to some other authors here. There is SO much talent here which should be appreciated and highlighted. So, if you're looking for something good to read, look no further.

Welcome to part one of my fic library.

Petrichor by @oblivions-dawn

Looking for more: Winter Recs pt. 2 Winter Recs pt. 3

Are you looking for a good anti-heroine who takes no prisoners? How about blood? Vampires? Then you are at the right place. Senu's fic has all that and more (and with still more to come in the form of some steamy Serana romance. I'm looking at you Senu.)

Ahem, anyway, if you are looking for a good time and to get your hands dirty, Vigdis is your girl. Cool on the inside and violently hot on the outside, the protagonist of this series is sure to knock your teeth out with her sassy dialogue as well as with a good punch to the face. She's scrappy, violent, and resourceful--all the things she needs to be in order for her to push forward and persevere until the very end. The protagonist is interesting and certainly a different twist on what you might normally read and we stan that here.

Did I mention there is action and violence? I did? Oh well then, allow me to mention it again. We're not just strolling through the park here and staking a few vamps. Senu has incredible writing when it comes to battle scenes and her writing is sure to leave you at the edge of your seat and chomping on your fingernails. And if that were not enough to entice you, allow me to tell you that the attention to detail and descriptions really shines here whether that be through memories or scenery. Full package right here.

What are you waiting for? Pick up Petrichor today! Vigdis won't bite...maybe.

#skyrim #skyrim fanfiction #winter recommends

[blossom-adventures]

HEHEH hello there!! A, H, O, and S!!

Hi, Senu! Thanks for the asks ☺️💙

A - How did you come up with the title of your fic? I’m going to answer for a few of my fics, because, why not? Far Horizons & Ancient Stones is named after my 2 favourite tracks from the Skyrim original soundtrack, The Blood Prophecy is named for the main theme in the Dawnguard quest line, a prophecy involving the blood of a vampire 🥰 Guard & Glaive (my FFXV fic) is named for the fact that the 2 main ships are of characters who work in the Crownsguard and the Kingsglaive, The Legacy of the Herald is named as it is because I liked the idea of Varric making a story to go with Tale of the Champion, and finally A Tall Glass of Red Wine is named because the main character (Ardyn) likes his wine 🥰

H - How would you describe your style? Hmmmmm… I’m not really sure… I know that I rely heavily on dialogue and I sometimes feel I rely on it too much, I write the dialogue then realise it’s half a page and there’s no description at all and I feel like I need to go back and add some

O - How do you begin a story - with the plot, or the characters? The characters! I have my OC then I decide who they interact with and eventually fall in love with/become friends with, then I start adding the major plot arcs, then to the minor stuff after that ☺️

S - Answered here ☺️

#blossom rambles #blossom answers #get to know blossom #blossom writes

[deadlymodern]

Hello there Mum!! 4, 5, & 13 please!!! uwu

Hi precious bean ♡ 

4) What scenes do you find hardest to write? 

Oh, any scene with confrontation or some sort of character backstory exposition because it is SO EASY to accidentally write cringey dialogue. 

I struggle so much, especially because writing for a sims story is a bit limiting and you have to balance a certain amount of written/spoken information with # of pictures aaaa. 

5) Are there any scenes in your story that you enjoy re-reading?

Honestly? I'm a fucking nerd. I'm always going back and re-reading everything. But I like reading all of the fluff stuff and the flashbacks because there are nuances that only I will pick up.

Sometimes I will re-read chapters that I dislike the editing/dialogue (like the whole Chain Reaction with Mary) just for the funzies of cringing LOL.

13) What characters do you feel most connected to? Why do you feel connected to that character?

This will sound so fucking lame but... There is a HUGE chunk of me in every single character, I can connect to all of them deeply so I don't even know. It depends jfkdgjfdklg. 

Maybe Matthew or Bethany, if I must choose. They are both empathetic, introspective and easily adaptable people who want to change the world but aren't strong enough (physically, emotionally and politically) to do so and I can relate. Oof.

Thank you so much for asking me, Senu ;-; xxx

#thaistalks #personal #game; answers #oblivions-dawn

[potsticker1234]

AC: Valhalla (2020) but Eivor has two ravens named Flappy and Slappy (Hugin and Munin) but has no idea which is which. Every time they summon a raven they scritch it on the head wrong (one of them prefers wing scritches) or offers the wrong treats. It is a constant source of frustration and hilarity. Inked Priestess Lady knows which is which. Eivor's shieldbro knows which is which. Even huge armored Templar dude knows which is which 🦅⁉️🦅

FLAPPY AND SLAPPY IM HOLLERING THAT IS SO CUTE!!! Ever since Origins I’ve been in love with the bird companion idea. I just really like single person games that have some sort of companion to keep you company (sometimes they offer dialogue too), like Senu and Ikaros, BD-1 in Star Wars Jedi Fallen Order, Elizabeth in Bioshock Infinite, and the Heart in the Dishonored games even if that one makes me cry my eyes out. Companions make the game feel less lonely lol!

And yes I am here for Eivor having two ravens and not knowing which one is which but everyone else does. “Flappy delivery this parchment” *indignant caw* “Oh sorry..”

#assassins creed valhalla #anon #hilarious ask #eivor

[angian]

Assassin’s Creed Demo Review! (English)

Hello everyone!

If some of you follow me in twitter, you will probably know about this but let me explain the whole story for those who don’t:

This Wednesday I was invited by Ubisoft Spain and Assassin’s Creed ES to visit their offices and try some Assassin’s Creed Origins! After this introduction, I’ll share a full review about everything I experienced but first let me say thanks to Karen, Manuel and the Ubisoft/ Assassin’s Creed Spain team for giving me this opportunity. I’ll always be grateful to them!

Now to what matters...

Assassin’s Creed Origins demo review (No Spoilers)!

I know people are getting worried as there’s already some videos around revealing important content and spoilers before the game is even released so let me tell you that you won’t have to worry about that here. In fact the demo was pretty limited with this kind of stuff (like no story missions, no voice dialogues, etc.) so we didn’t suffer any kind of spoilers. Also this may cause the wrong thoughts in some of you since other youtubers and people probably showed more complete gameplays with probably more content but let me tell you one thing: I’ve never tried the game before since I didn’t attend any conventions nor other events . This was my first experience ever with the game and think it’s pretty interesting to know what someone, who has followed the series since the first game and loves these games so much, has to say:

First of all, what shocked me first as soon as I started playing is how different the controls are this game. I still remember how int the other games they had very similar controls to either run or attack but that has drastically changed. As it was my first time ever with this game, I got some hard time trying to adapt to this new controls as my hands still tried to (for example) parkour and run in the old style and I always ended attacking the wall with my sword. It was strange but it will be interesting to discover the controls when the game is out and you have to develop your character.

Next that impressed me and was delighted to notice how alive is the world when you move around it. Every NPCs, even the ones who are working or are busy, will react in one way or another to anything you do. Also  they have different reactions when wild animals like hippos (let me tell you one thing about hippos in ACO: if you find them, RUN FOR YOUR LIFE) or guards approach and interact or attack them.

And talking about guards and enemies... be ready when you have to face or fight them. As you probably know, the combat system has changed a lot to the point it’s completly different compared to the other games. It actually forces you to work hard to beat them, specially when they attack you in group or have better level than yours. They force you to think twice if you want to fight them or try to go into a more stealthy way to get to the objectives.

And last but not less important, Senu and the new “Eagle vision” system: one of the most important features of this game is that the mini map doesn’t exist anymore and now you have to explore the world by yourself and use senu as your “eyes” to discover the places, enemies or objectives. It was really interesting to experience this as I had to explore every place and use Senu every time to know where to go or even plan my next strategy when facing enemies. Also let’s just say Senu could perfectly be our favourite character, at least for me!

In conclusion, I can actually say I loved everything that I experienced in this demo. Yes, I had problems adapting to the controls (my fault) and yes, I died a lot when I faced the enemies since they had higher level than me (again, my fault) but I enjoyed everything: from the beaitful graphics and the landscapes that the games offers to the NPCs doing their lifes inside the game and the combat system that challenges you to work hard. As I said a lot of times, this demo was very limited and it already offered me a lot to work with and enjoy!

Just one week away to finally enjoy this beatiful game!  Also if you have any questions, don’t doubt to send me a message!

#Assassin's Creed #Assassin's Creed Origins #Assassins Creed Origins #Ubisoft #Ubisoft Assassin's Creed #Review

[grifrift]

EMEZA.

Emeza ir planēta, kas atrodas visattālākjā galaktikas nostūrī. Tālu prom no kosmosa hipermaģistrālēm tā ir pilnīgi izolēta no Galaktiskās impērijas. Planēta tika kolonizēta neotumšo laiku evakuācijas ietvaros, kad cilveki bēga no kara un haosa, kas bija pārņēmis tā laika lielākās planētu sistēmas, kuras cīnījās par resursiem un dominēšanu. Kopš cilvēki spēra kāju uz Emezas un sāka apdzīvot 2 nelielus kontinentus, līdz pat šai dienai to nav apciemojuši pat kosmosa pirāti. Emezas sistēma ne ar ko neizceļas starp miljoniem sev līdzīgu, kuras tālā senatnē dzemdēja un vēlāk aizmirsa visums. Planētas jaunie iemītnieki bija nozaudējuši hiperraidītaja tehnoloģiju, bet parastais radio signāls līdz tuvākajai civilizācijai nonāks pēc 11000 gadu. Planēta, no kuras paniski bēga tagadējie emezieši, tika pilnīgi iznīcināta. Visticamāk, kopā ar visām ziņām par aizceļotājiem.

Berbers bija Akiremas kontinentvalsts talantīgais astronoms. Viņš valdības uzdevumā vadīja projektu, kura mērķis bija atklāt Emezai potenciāli bīstamos asteroīdus, lai būtu iespējams laicīgi reaģēt un novērst draudus. Šī nakts bija saspringta. Berbers bija atklājis nezināmu asteroīdu, kura masa bija pietiekami liela, lai sadursmes gadījumā izraisītu milzīgu katastrofu uz planētas. Viņš jau 3 stundas veica asteroīda trajektorijas aprēķinus, pūloties pēc iespējas precīzāk noteikt varbūtību, ka tas ietrieksies Emezā. Kad pirmie saules stari iespīdēja observatorijas milzīgajā logā, viņš domīgi kasīja nosvīdušo pieri un blenza ekrānā. Rezultāts nebija iepriecinošs – 93% varbūtība, ka pēc 4 mēnešiem notiks divu debess ķermeņu sadursme. Asteroīds tomēr nebija Berbera lielākās bailes. Visvairāk viņš baidījās izskatīties smieklīgs. Kādā no aizvēsturiskām grāmatām par kādu senu valdnieku un karavadoni, viņš bija izlasījis frāzi, kura iespiedās atmiņā: „No dižena līdz smieklīgam ir tikai 1 solis.” Tāpēc, apsverot visus par un pret, Berbers nolēma nevienam pagaidām neziņot, bet rīt ar svaigu galvu vēlreiz pārbaudīt aprēķinus. Tomēr viņa plāniem nebija lemts piepildīties.

Līdz ko nogurušais zinātnieks iegūlās mīkstajā gultā un aizvera svina smagos plakstiņus, pie durvīm atskanēja signāls un ekrāns uz guļamistabas sienas parādīja divus vīrus uz lieveņa. Viņi bija labi ģērbti, tomēr drēbes nebija pārak dārgas. Šie vīri vairāk izcēlās ar to, ka viņi ne ar ko neizcēlās. Berbers instinktīvi sajuta, ka tie ir cilveki, ar kuriem nedrīkst jokot – visticamāk valdības drošības struktūru pārstāvji.

Pratināšana ilga jau 3 stundas. Berberam ielaida vēnā stimulatoru, lai viņš neaizmigtu un spētu sakarīgi atbildet uz jautājumiem. Tos varēja sagrupēt 2 grupās. Pirmkārt, Berberam bija jāatbild uz jautajumiem, kāpēc viņš uzreiz neziņoja par asteroīdu? Vai viņš strādā Ajizas (otra Emezas kontinentvalsts) labā? Utml. Otrkārt, drošībniekus interesēja asteroīda parametri, sadursmes varbūtība u.c. ar to saistītie jautājumi. Pratināšana beidzās tikai tad, kad pārgurušais ieslodzītais vienkāršotā veidā izstastīja, kā un cik precīzi atlikušo 4 mēnešu laikā ir iespējams mainīt asteroīda trajektoriju un 101. reizi apzvērēja, ka viņš nav Ajizas aģents. Viņu noguldījā bruņotā aerokopterī uz dīvāna, iedeva miega zāles, lai nomāktu stimulatora radīto efektu un aizveda nezinamā virzienā. Pēdējā Berbera doma pirms miegs viņu pārņēma bija: „Sasodītā valdība – viņi, laikam, visus šos gadus mani novēroja un noklausījās!”

Berberu pamodināja Akiremas himnas skaņas, kas līdzinājās maršam. Tās šķita nākam no visām pusēm. Galva bija dūla, domas lenas un nesakaŗīgas. Viņš pilnība bija zaudējis laika izjūtu un mēģinaja saprast, kur atrodas. Izskanot pēdējiem himnas vārdiem: „Ak, neiznīcinamā Akirema, tu esi varenāka par visu!”, beidzot iestājās klusums un apjukušais astronoms sāka pētīt apkārtni. Telpa bija gaiša, tomer logu nebija, to vietā uz baltajām sienām atradās vairāki holografiski ekrāni ar dabas ainavām. Arī mēbeles bija baltas un ļoti kvalitatīvas. Kopumā istaba vai drīzāk palāta un, iespējams, pat kamera izskatījās pārāk sterila un oda pēc valdības, lai tajā varētu justies ērti. Kamēr Berbers melanholiski prātoja par savu gaidamo likteni, viņa priekšā pēkšņi pazuda sienas fragments un nelielajos apartamentos klusām iesoļoja 3 cilvēki tumši pelekos ķiteļos, kuri līdzinājās armijas formastērpiem, tikai bez jebkādam atpazīšanas zīmēm. Neskatoties uz to, Berbers nekļūdīgi atpazina galveno. Viņš bija nenosakāma vecuma, mazliet iesirmiem, drīzāk pelēkiem īsi apgrieztiem matiem. Spēcīgs zods, gudrs un skarbs caurspīdīgi zilo acu skatiens savienojumā ar to, cik acīmredzami labi viņš jutās armijas tipa drēbēs, pārliecināja Berberu, ka viņa priekšā stāv ģenerālis vai kāds tamlīdzīgs augsta ranga militarists – Berbers slikti orientējās dienesta pakāpēs. Šis vīrs šķietami piepildīja ar sevi visu telpu, neskatoties uz to, ka bija vidēja auguma, īsāks par saviem kompanjoniem, kuri gluži kā planētas pavadoņi atradās viņa orbītā. Ģenerālis uzreiz ķērās pie lietas. Viņa balss skanēja kā bruņumašīnas metāla kāpurķēdes: ”Berber, tu atrodies zinātniskajā centrā, kura atrašanās vieta un pat eksistence ir valsts noslēpums. Tevi apsūdzēja nolaidībā un valsts nodevībā, tomēr aģentiem trūka pieradījumu. Tagad tu esi šeit. Tev ir iespēja atgūt savu labo slavu, kalpojot Akiremas un visas Emezas interesēs. Tavā vadībā strādās 20 labākie Akiremas zinātnieki, tev tiek piešķirti gandrīz neierobežoti resursi. Tavs uzdevums ir izstrādāt reālu plānu, kas ļaus atlikušajā laikā izvairīties no sadursmes. Protams, katrs tavs solis tiks novērots. Tu atrodies uz viena no visvairak aizsargātajiem objektiem uz planētas, tāpēc nedomā spēlēt spēlītes. Iesaku arī nepārvērtēt savu nozīmi priekš mums. Tu esi lielisks speciālists, bet mēs spēsim paveikt uzdevumu aŗī bez tevis. Koncentrējies tikai uz savu misiju. Atskaitīsies personīgi man. Mani asistenti tev parādīs, kur ir duša un ēdamzāle. Pēc 30 minūtēm tev jābūt laboratorijā. Gaidīšu tevi tur precīzi laikā.” Negaidot atbildi vai jebkāda veida Berbera reakciju uz saviem vārdiem, Ģenerālis strauji pagriezās un aizgāja. Berbers bija tik apmulsis, ka nemaz neprotestēja, kad viens no ģenerāļa asistentiem, kurš gan vairāk atgādināja miesassargu, paņēma viņu pie rokas virs elkoņa un sāka virzīt uz izejas pusi. „Viņš pat nenosauca savu vardu.” – ejot nezināmā virzienā nodomāja Berbers.

Faktiski ieslodzītā statuss Berberu nesatrauca pārak ilgi. Viņš tik strauji iegremdējās sev tik ierastajā debess ķermeņu un matemātikas pasaulē, ka pavadīja tajā 3 ceturtdaļas no diennakts. Berberam neatlika laika un enerģijas nekam citam, izņemot darbu. Daudz vairak viņu kaitināja bezgalīgās diskusijas ar pārējiem zinātniekiem, kuras regulāri pārauga stŗīdos. Katrs uzskatīja savu zinātnisko teoriju vai hipotēzi par vienīgo pareizo un bija gatavs pilņībā upurēt savas balss saites to aizstāvot. Šie fiziķi, astronomi, inženieri, matemātiķi tiešām bija spīdekļi katrs savā jomā, bet vēl neaizsniedzamāk staroja viņu pašvērtējums. Militaristi, kas centās ieviest kārtību un atvēsināt sakarsušās galvas, lai arī bija bez šaubām labi izglītoti, tomēr neko nesaprata šāda līmeņa diskusijās un rezultātā tikai veicināja haosu. Neskatoties uz visiem sarežģījumiem, pēc 2 nedēļām tika sasniegts vērā ņemams progress. Par labāko risinājumu tika atzīta ideja, kuru Berbers ar putām uz lūpām sludināja jau no paša sākuma. Reālākais veids kā glābt Emezu bija nevis spridzināt draudīgo lidojošo milzu klints gabalu, bet gan mainīt tā kursu, lai asteroīds palidotu garām planētai drošā attālumā. Datorsimulācijas parādīja, ka spridzinot asteroīdu, tas sadalītos vairākās daļās, kuras tāpat radītu milzīgus postījumus, savukārt, mainīt asteroīda trajektoriju vismaz teorijā bija salīdzinoši vienkārši. Lai to paveiktu, būtu nepieciešams kosmosa lidaparāts, kas noteiktu laika posmu nolidotu blakus debess ķermenim. Šāds manevrs ar lidapaŗāta masas pievilkšanās spēka palīdzību spētu pietiekami ietekmēt asteroīda orbītu, lai visi Emezas iedzīvotāji varētu atviegloti nopūsties. Tiesa gan, pagaidām, planetas iemītnieki nemaz nenojauta, kādas briesmas viņiem tuvojas no kosmosa dzīlēm. Ģenerālis skaidroja, ka stingrā slepenība nepieciešama, lai neceltu paniku. Tomēr Berbera jautājums: „Kāpēc Emezas glābšanā netika iesaistīti Ajizas valdība un zinātnieki?” pagaidām palika neatbildēts. Berbers nezināja, ka projektā darbojas Ajizas spiegs, kurš visu informāciju nodod savai valdībai. Šo faktu nezināja pat Ģenerālis.

Nemanot pienāca diena, kad Berbera darbs bija galā. Viņš bija teorētiskās zinātnes pārstāvis. Tagad misijas rezultāts bija atkaŗīgs no praktiķiem – inženieriem, kosmonautiem un citiem ne mazāk svarīgiem speciālistiem. Berbers zvilnēja dīvānā zinātniskā kompleksa istabiņā un skatījās patriotisku, bet stulbu filmu par pagājušā gadsimta asiņaino Akiremas – Ajizas karu. Šeit bija pieejamas tikai tādas filmas. Berbers, vairs nespēdams izturēt uzspēlēta patosa pilnos dialogus un aktieru tukšās sejas, izslēdza holovīziju un izlēma mazliet nosnausties. Ģenerālim bija citi plāni. Viņš braši iesoļoja istabā savu asistentu – miesassargu pavadībā, kā jau ierasts – bez klauvēšanas. Šoreiz viņa balss bija aizdomīgi laipna: „Lieliski paveikts darbs, Berber! Dzimtene to neaizmirsīs!” Berbers, pārsteigts par negaidīto vizīti, nomurmināja kaut ko nesakarīgu no sērjias – es jau tikai daŗīju savu darbu utt. „Tomēr es gribu tevi lūgt, lai tu paveic vēl vienu nelielu, tomēr eksistenciāli svarīgu darbiņu Akiremas labā.” - Ģenerālis turpināja. „Interesanti. Šī ir pirmā reize, kad es pieķeru viņu kautko lūdzam. Parasti Ģenerālis tikai pavēl.” Nodomāja Berbers un turpinaja ar interesi klausīties. „Es vēršos pie tevis, jo tu esi vislabākais. Man nepieciešami aprēķini, kas varētu palīdzēt novirzīt asteroīda trajektoriju mazliet citādi, nekā plānots.” Izrunājot šos vārdus, Ģenerāļa sejā atplauka savāds plēsoņas smaids. Viņš nolika Berbera priekša sarkanu mapi ar apzīmējumu „īpaši slepeni”. Astronoms ar acīm ātri pārskrēja pāri tekstam. Viņam pietika ar 10 sekundēm, lai galvā veiktu aptuvenos aprēķinus. Šoks bija tik liels, ka sākumā viņš nolēma, ka kļūdās. „Tas nevar būt! Lidojot ar šādu trajektoriju, asteroīds ietrieksies mūsu planētā. Priekš kam jums vajadzīgi šādi aprēķini?” „Neslikti, Berber, varbūt tu vari arī pateikt, kur tieši uz Emezas notiks sadursme šī scenārija gadījumā?” Berbera domas sāka putroties, viņš nolema, ka šī ir kāda kārtējā pārbaude. Šoreiz viņš rēķināja ilgāk – bija jāņem vērā arī planētas rotācija ap savu asi. „Ziemeļu puslode, Ajizas kontinenta sektorā. Precīzāk uz sitiena nevaru pateikt – jāvēic nopietnāki aprēķini.” „Tieši to es vēlos. Aprēķiniem jābūt tik precīziem, lai sadursmes epicentrs būtu Ajizas galvaspilsētas robežās!” Visa Ģenerāļā laipnība bija izgaisusi kā hologramma. Viņa acis kļuva šaurakas, bet dūres draudoši sažņaudzās. Acumirklī Berbers saprata visu. Pēkšņi viņš sajutās kā krātiņā divatā ar indīgu reptīli. „Jūs gribat iznīcināt Ajizu! Tas ir neprāts, ies bojā nevainīgi cilvēki, iespējams, viss kontinents!” Viņš izkliedza. „Es jums nepalīdzēšu!” „Mums tas ir jādara, lai aizstāvētu Akiremas drošību un intereses no agresīvās Ajizas. Viņi atkal gatavojas karam. Mēs nedrīkstam laist garām šādu iespēju veikt preventīvu triecienu. Turklāt vainīgs būs asteroīds. Mēs tikai nedaudz piepalīdzesim. Vairaki tavi kolegi jau strādā pie šī plāna. Viņi garantē, ka risks priekš Akiremas ir minimāls. Sliktakajā gadījumā pavisam neliela zemestrīce un varbūt pāris cunami mūsu mazapdzīvotajā ziemeļu piekrastē, kuru mēs varam laicīgi evakuēt. Zaudējumi ir pieņemami, ņemot vērā, ka Ajiza pārstās eksistēt kā ģeopolitisks spēks. Mūsu rokās ir Akiremas bērnu nākotne un mierīgas debesis virs galvas. Tavs darbs ir samazināt iespējamos upurus tieši mūsu civiliedzīvotaju rindās. Paskaties uz to no šādas puses. Turklāt tev vienkārši nav izveles – mēs tevi piespiedīsim sadarboties vai likvidēsim. Likmes ir pārak augstas.” Berbers palika viens ar briemīgo sarkano mapi. Viņam šķita, ka tā ir izmērcēta asinīs.

Kādu laiku Berbers tomēr pretojās, bet viņu salauza diezgan ātri – viņam bija meita. „Ja es to nedarīšu, to izdarīs kāds cits.” Nolēma izmisušais zinātnieks un ķērās pie darba.

Viss ritēja pēc plāna. Darbs notika pilnā slepenībā. Emeza turpināja savu ierasto ikdienas dzīvi. Akiremas rīcībā bija diezgan primitīvs kosmosa lidaparāts, kas nebija aprīkots ar hiperdzinēju – Emezas sistēmā vienkārši trūka vajadzīgo resursu hiperdegvielas ražošanai, tomēr šis kosmosa kuģis bija spējīgs tikt galā ar uzdevumu. Pašu startu, protams, paturēt slepenībā nebija iespējams, bet tam vairs nebija izšķirošas nozīmes. Šajā stadijā Ajiza pie labākās gribas nespētu neko ietekmēt. Tā domāja Akiremas vadošie ģenerāļi. Milzīgs bija viņu pārsteigums, kad Akiremas stellīts no orbītas fiksēja Ajizas kosmosa kuģa startu 3 stundas pēc Akiremas raķetes starta. Šaubu nebija – viņu missija bija mēģinājums izjaukt Ģenerāļa šaušalīgos plānus un izmantot asteroīdu savā labā. Sākās spēle ar atklātām kārtīm. Kara propagandas bungas sāka rībēt abos kontinentos ar neiedomājamu jaudu. Politiķiem vēl bija niecīga iespēja glābt Emezu – vienoties un kopīgiem spēkiem novērst sadursmi, tomēr savstarpējā neuzticēšanās, vēlme iznīcināt pretinieku un alkatīgo korporāciju spiediens paveica savu. Divu civilizāciju likteņi nonāca kosmonautu rokās. Arī viņi varēja glābt pasauli, bet bija pārāk pieraduši klausīt pavēlēm, turklāt šādai misijai tika izraudzīti īpaši uzticami un lojāli kadri.

Par vispārējas spriedzes kulmināciju kļuva fantasmagorisks rēkviems kosmosā, ko abu valstu ģenerāļi varēja vērot savos komandcentros. Ajizas raķetei bija ievērojama priekšrocība – tā bija aprīkota ar ieročiem. Smagā metāla lodes varēja tikt izšautas ar spēcīga elektromagnētiskā impulsa palīdzību. Tām bija milzīgs iznīcinošais potenciāls, jo kosmosā tās nesaskartos ar gaisa pretestību un nezaudētu ne kripatiņas ātruma lidojuma gaitā. Akiremas kosmosa kuģa konstruktori neplānoja, ka asteroīda tuvumā nāksies sastapt nelūgtus ciemiņus, tādēļ par bruņojumu netika padomāts. Uz agrāka starta rēķina, pirmie asteroīdam pietuvojās Akiremas drosmīgie kosmonauti. Viņi līdz pat metra precizitātei ieņēma kursu, lai milzu klints kā sakarsēts duncis ieurbtos nīstās Ajizas pašā sirdī. Pēc dažām stundām ieradās draudīgais konuss, ko pilotēja ne mazāk drosmīgie un savai valdībai lojālie ajizieši. Aizturot elpu, Akiremas ģenerāļi savos ekrānos sekoja līdzi tā nesteidzīgajai un graciozajai trajektorijai. Pēkšņi viņus pāršalca dārdošas skaņas un sakari uz mirkli pārtrūka. Tās bija nāvējošo ložu radītās sekas, kas viņiem bija ļoti liels un tikpat nepatīkams pārsteigums. Kad sakarus izdevās atjaunot, tapa skaidrs, ka misijai ir beigas. Akiremas lidaparāts bija sadragāts un strauji zaudēja skābekli. Dzinēji gan izrādījās vēl spējīgi darboties. Laika pārdomām nebija. Ajizieši, veiksmes iedrošināti, gatavojās otram šāvienam. Ģenerālis, kura nesatricināmā pārliecība tomēr beidzot sašūpojās, mazliet trīcošā balsī pavēlēja: „Taranējiet! Jūs mirsiet kā diženi kareivji!” Akiremas kuģa apkalpe izpildīja pavēli. Izdzīvot nebija izredžu jebkurā gadījumā, tomēr viņi būtu paklausījuši pat tad, ja būtu citādi. Sakropļotais metāla zārks ar pilnu jaudu uzņēma ātrumu. Ajizieši negaidījā šādu manevru no smagi cietušā lidaparata. Distance bija neliela. Varēja mēģināt paspēt izšaut vienu zalvi vai arī censties izvairīties no sadursmes. Abām lietām nepietika laika. Ajiziešu kareivīgais kapteinis izvēlējās pirmo variantu, tomēr laika trūkuma un nervu spriedzes dēļ, šāviena trajektorija tika nepareizi aprēķināta – lode aizlidoja burtiski dažus centimetrus par augstu, gandrīz noskrapējot krāsu Akiremas kuģim, kas šāvās tai pretī ar gandrīz tikpat lielu ātrumu. Pēc mirkļa viss bija galā. Divi Emezas zinātnes un progresa iemiesojumi bez žēlastības iznīcināja viens otru. Abu valstu ģenerāļu komandtelpās valdīja kapa klusums, ekrāni pārraidīja tikai statiskos traucējumus. Cīnoties par dominēšanu uz planētas, tika zaudēta vienīgā iespēja to izglābt. Kā izrādījās – asteroīdi kļūdas nepiedod. Pēc jaunākajiem trajektorijas aprēķiniem bija skaidrs, ka īstenosies sliktākais iespējamais scenārijs = asteroīds ietrieksies tektoniski un vulkāniski aktīvajā zonā starp abiem kontinentiem. Šī informācija, par spīti visiem pūliņiem to noslēpt, nonāca atklātībā. Pašu asteroīdu jau varēja redzēt zvaigžņotajās debesīs ar neapbruņotu aci – tā siluets kļuva lielāks un draudīgaks ar katru dienu.

Nav iespējams vārdos aprakstīt to paniku un haosu, kas pārņēma planētu, kad visiem kļuva skaidrs, ka glābiņa vairs nav. Saniknotais pūlis gribēja sodīt tos, kam viņi bija uzticējuši savu drošību. Līdz šim pielūgtie vadoņi tika gāzti no troņa un saplosīti gabalos tik ātri, ka lielākā daļa pat nepaspēja nokļūt līdz saviem labi paslēptiem bunkuriem kalnos. Tomēr arī tos, kas izspruka gaidīja tikpat nožēlojams un traģisks gals. Dažas notvertās augstās amatpersonas brutālas spīdzināšanas rezultātā atklāja slēptuves koordinātas. Bunkurus ieņēma un izlaupīja marodieru bandas, nogalinot visus, kas tur gļēvi cerēja izglābties no pašu radītās apokalipses.

Arī pats Ģenerālis neizdzīvoja līdz traģiskajai debess ķermeņa vizītei. Viņš bija iebarikadējies savā kalnu īpašumā, ko ielenca bruņojušies strādnieki no tuvākajām raktuvēm. Diezgan ilgi viņam izdevās atšaudīties – arsenāls mājās bija pietiekami liels, lai apturētu veselu bataljonu. Tomēr nāve viņu paņēma savos ledusaukstajos apskāvienos no negaidītās puses. Paša miesassargi, sapratuši situācijas bezcerību, ietrieca viņam lodi pakausī. Ģenerāļa līkis viņiem bija kā indulģence, ko uzrādot pūlim, bija cerības tikt apžēlotiem. Pienāca stunda X. Asteroīds ienāca atmosfērā, tā virskārta sāka degt sarkanās liesmās. Trieciens notika kā prognozēts – okeānā starp abiem kontinentiem, tieši tajā vietā, kur zem ūdens satikās abu sauszemes veidojumu tektoniskās plātnes. Vispirms nāca milzīgi cunami viļņi, kas burtiski aizskaloja abu kontinentu piekrastes. Tiem sekoja neskaitamas zemestrīces un vulkānu izvirdumi. Saule pazuda – visa atmosfēra tika pārklāta ar biezu vulkānisko pelnu kārtu. Visapkārt plosījās ugunsgrēki. Bez visām aprakstītajām katastrofām vēl lielāku postu radīja milzīgie plūdi, kuru rezultātā no Akiremas un Ajizas pāri palika tikai ducis salu, kas kādreiz bija augstākie kalni. Uz tām patvērās sirdi plosoši mazs skaits izdzīvojušo.

Un tad sekoja AUKSTUMS. Vulkāniskie pelni traucēja saules stariem sasniegt Emezas zemākos atmosfēras slāņus, salas un okeānus. Tuvākajos gados nosala gandrīz visi augi, kas bija barības ķēdes pamatā. Aukstuma un bada nāvē gāja bojā dzīvnieki uz salām. To laimīgo cilvēku rindas, kas līdz šim izdzīvoja tik agresīvajā vidē, strauji saruka. Paradoksāli, bet cilvēki turpināja iznīcināt viens otru kā vēl nekad iepriekš. Viņi bija gatavi nogalināt nožēlojama puvušās gaļas kumosa dēļ. Uzplauka kanibālisms. Vēl pēc trīs gadiem pāri palika tikai saujiņa. Es esmu viens no viņiem. Mani sauc Zofers. Es biju Berbera draugs un viņš man paspēja izstāstīt, kā risinājās šīs traģēdijas pirmā aina. Tā bija kā grēksūdze, pēc kuras viņš tomēr izdarīja pašnāvību, nespējot dzīvot ar domu, ka ir līdzatbildīgs dzimtās planētas bojāejā. Es veidoju šos pierakstus ar mērķi brīdināt citus. Tos, kuri, iespējams, kādreiz apciemos mūsu planētu, kas k��uvusi par milzīgu pieminekli cilvēku alkatībai un aprobežotībai. Ceru, ka jūs mācīsieties no mūsu kļūdām. Tā ir vienīgā doma, kas silda manu veco sirdi un motivē cīnīties par izdzīvošanu. Mans mērķis ir izplatīt šo stāstu pēc iespējas vairākās kopijās un droši noglabāt to vietās, kur to būtu iespējams atrast neskartu pēc daudziem gadsimtiem. Ja jūs šo lasāt, tad mana missija ir izdevusies. Ardievu.

„Hei, ko tu tur pēti, Fned?” „Es te atradu kādu tekstu. Pēc visa spriežot, to iegravējis mīkstā akmenī kāds no pēdējiem planētas iedzīvotājiem. Iespējams tas pat varētu atklāt šīs civilizācijas bojāejas mīklu, ja mēs to spētu atšifrēt.” „Neesi nu tik naivs, Fned. Tu labi zini, ka mums jāapseko vēl tūkstošiem šādu planētu. Ar to mikroskopisko finansējumu, ko mums piešķir Galaktiskais Arheoloģijas centrs, mums vajadzēs vēl 10000 gadu, lai atšifrētu visas sastopamās mirušās valodas. Ejam labāk iedzert ko stiprinošu. Man šī planēta uzdzen šermuļus.”

#scifi #antiutopia

[oblivions-dawn]

MY FIRST EVER FAN ART OF MY GIRLS! IN ONE FRAME!! TOGETHER!!!! AAAAAAAAAAAAAAA!!!!!! I'M SO HAPPY I COULD DIE

Drawn by the lovely beautiful talented @thediamondcityradio!! I will thank you and love this forever!!!!

#Senu Dialogue #friend fanart #Skyrim fanart #Skyrim OC #Vigdis #Serana #Serana Volkihar #I KISS THEM AND I KISS YOU THANK YOU THANK YOU THANK YOU <333333 #FANART CURES ALL ILLS <33 #Virana Art

[oblivions-dawn]

'SIX INCHES HEIGHT DIFFERENCE' this and 'THEY'RE A FOOT TALLER THAN THE OTHER' that. Where are my same height enjoyers. My 'one inch is enough to make it feel like you're towering over me when you're close enough' supporters. WHERE THEY AT

#Senu Dialogue #I'm here to give and support the more uncommon tropes I guess #And give love to physical characteristics that aren't deemed 'sexy' enough #Hello? Flat chests? Long torsos? Aquiline noses?? Beautiful #'Senu is this about Virana' IT IS ALWAYS ABOUT VIRANA--

[oblivions-dawn]

Now that I've suckered you all into booping me, I'm forcing you to listen to my six hour ramble about my fanfiction. You cannot opt-out, you cannot escape, I WILL MAKE YOU HEAR ABOUT IT AGAINST YOUR WILL

#Senu Dialogue #Hello I'm being so very silly I love booping boop boop #I'm joking about the fanfiction of course of course. #. . . . Unless. Unless?

[oblivions-dawn]

Senu's Serana Volkihar Headcanons

I was enabled. Hehe. You will regret this

♛ Serana is right-handed. For reference, Vigdis is left-handed. I don't know I think it's cute--

♛ Because of her vampirism, she's cold to the touch.

♛ Serana doesn't even know how old she is exactly, so she just guesses that she was locked up in Dimhollow for over a millennia. However, she was turned around the age of 27.

♛ And, because of all that time spent in Dimhollow and her vampirism, Serana cannot sleep, which makes her perfect for keeping an eye out for danger during the night. [Vigdis would never tell her she appreciates it]

♛ In game she has an elven dagger, but I personally [in my fanfiction] gave her an ebony one. She later obtains Mehrunes' Razor.

♛ Due to her deep involvement with Daedric cults, she's actually quite knowledgeable on all of the Princes and their artefacts.

♛ She finds the sound of ocean waves and the smell of the salty sea comforting. And also that old, musty, dusty library smell. Ancient pages in leatherbound books and such and so forth.

♛ Her handwriting is elegant and slanted. It was imperative that she had neat handwriting when growing up.

♛ Serana really enjoys painting. She's not very good at sketching or people; rather, she has an eye for dramatic landscapes.

♛ She's very interested in architecture. Living in a really cool castle has always given her appreciation for complex structures.

♛ She frequented the library at Volkihar Keep often. Most of the books in the library actually have handwritten notes and doodles in the margins, showing just how much time she spent reading books.

♛ As a Daughter of Coldharbour, her Vampire Lord form is unique to her, and therefore she and her mother are ranked above Harkon, who did not have to suffer the same ritual as them.

♛ Referring to the last bullet, Serana has been a Daughter of Coldharbour for over a millennia. She can never fully purge the vampirism from her body--thus, when she is cured, she can still cast vampiric-esque spells . . . and flecks of glowing persimmon are still persistent in her irises.

♛ Because of her mother, Serana is really good at alchemy, but she prefers to focus her skills and talents on necromancy--which she can, on occasion, be cocky about.

♛ Although the Volkihar Clan owns dogs, she's actually more of a cat person.

♛ As a vampire, she can't really eat. She can handle small pieces of meat, but otherwise her diet is purely blood-based until she's human again.

♛ Serana is capable of blushing--it's just a lot more subtle compared to a human. When she's cured, of course, her blush will be more noticeable.

♛ The Forgotten Vale was her favourite place to visit, followed closely by Ancestor Glade.

♛ As a free-spirited person, Serana was never interested in taking over the Volkihar Clan, or being in any kind of leadership role. She prefers the freedom of travelling across Tamriel and exploring the world.

♛ She's a lesbian. To me. I'm not sorry. Vampires have NEVER been heterosexual EVER. They have been GAY since their INCEPTION and I intend to keep it that way goddamnit

#Senu Dialogue #Serana #Serana Volkihar #Skyrim headcanons #Is that a good amount? It's more than I anticipated KLJDFLKGJLFKG #TURNS OUT I. THINK ABOUT HER A LOT <3333 #Anyway I hope you enjoy this silly little list of mine <3 #It was all I could think of for the moment hehe

[oblivions-dawn]

Through the Cracks Lies a Painting

HEJ HEJ GAYS YOU KNOW WHAT DAY IT IS!! THAT'S RIGHT IT'S WIP WEDNESDAY LET'S FUCKING GOOOOO Sniping @yewphoric @thequeenofthewinter @umbracirrus @blossom-adventures @bostoniangirl21 @kookaburra1701 @matri4rch @stormbeyondreality @avantegarda AND YOU. POINTS. To share your lovely beautiful gorgeous WIPs~ No pressure of course uwu <33 Still making very slow progress on my chapter . . . however. WE'RE GETTING THERE. And this moment of Serana is simply too serene and beautiful to not share, like a wistful painting. It's a rare moment from our favourite angry redhead too and I'm losing my mind over it. Truly, my Evil PlansTM are just going to cut that much deeper. ENJOY THIS WHILE YOU STILL CAN <3333

Vigdis abruptly stood up and departed the dining hall. When she stepped into the rotunda to check for any sign of the persimmon-eyed vampire, she paused.

Serana sat precariously on the stone edge that lined the rounded walls on the other side, her left leg propped up and a book pressed against her thigh, her pale fingers splayed across the open pages. Her other leg draped down so that her boot rested on the floor, motionless. Her head was tilted towards the wall, and the back of her free hand absentmindedly brushed against her pale lips as her eyes darted back and forth, completely engrossed in the story before her.

Vigdis folded her arms and casually leaned against the archway with a soft, amused huff. She supposed she should’ve expected to find her like this, tucked away and lost in a book. Yet the hunter was reluctant to call her name; to rip her away from a rare moment of peaceful serenity.

She exhaled slowly as a familiar pessimistic dread sunk its sharp claws into her already heavy shoulders. Reality would always come to shatter that blissful dream, whether she wanted it to or not.

Her mouth parted too easily.

“Serana.”

#Senu Dialogue #Senu's Writing #Skyrim fanfiction #Skyrim OC #Vigdis #Serana #Serana Volkihar #SCREAMING DYING YEARNING. LESBIAN 100 #JUST FUCKING KISS ALREADY YOU STUPID MORONS!! Or don't actually because the world isn't prepared for my plans #Okay now it's time for me to run and hide so I can lose my mind and write some more HEHE

[oblivions-dawn]

Weeping [WIPing?] Wednesday

HELLO. It has been. A while. And this chapter still isn't done, much to my dismay. Slowly . . . . . Thank you to @thequeenofthewinter and @critter-in-skyrim for tagging me! Snipinnnnng @yewphoric @spinchboli @stormbeyondreality @umbracirrus @bostoniangirl21 @blossom-adventures @avantegarda hehe. No obligations of course uwu And if you feel like I'm keeping something from you, you'd be right! You know me, I like my secrets and keeping good scenes under wraps, fufu. >:3c Enjoy~

The path reclined sharply into a steep slope, which Vigdis carefully approached and opted to slide down instead. Loose dirt shifted beneath her sudden weight as small rocks tumbled away. When her boots hit flat ground, she stood up and turned to see Serana following close behind. Once she reached the bottom, the hunter offered her freckled hand—which the vampire took—and pulled her up with an almost natural ease.

“Thanks,” Serana professed quietly.

Vigdis gave no response; her mind was drawn to the cold, pale hand she still gripped in her own warm one. Ice-blue stared into glowing persimmon for a moment too long, and it was then that the hunter snapped out of her reverie and quickly dropped the vampire’s hand, as if she had been somehow burned by her frozen touch.

The cavern sprawled before them, its size unimpressive and almost nothing of interest to note. A cluster of glowing mushrooms sprouted from a crevice in the wall, and several tendrils of moss dangled from the moist ceiling. Icy eyes scrutinised the room once, twice—and on the third sweep, she noticed a small tunnel to the right.

“Why are we here, exactly?”

Although soft, Serana’s voice resounded so easily through the empty space. Vigdis fought the instinct to turn to her and silently moved towards the passageway. Fresh webs veiled the jagged walls, some broken diaphanous strands swaying as they walked past. There was something to clear out after all.

“Gunmar’s request,” the hunter finally answered bluntly.

“Oh.”

It was a simple response, yet it silently infuriated Vigdis for reasons she couldn’t quite name. Annoyance prickled along her spine as she pressed on through the webbed passage, only to pause when she detected movement just beyond the end of the tunnel. She crouched down and became completely still as she strained her hearing, only to deem it useless seconds later and cautiously peek around the corner.

#Senu Dialogue #Senu's Writing #Skyrim fanfiction #Skyrim OC #Vigdis #Serana #Serana Volkihar #Can you believe this chapter has even MORE good Virana stuff in it KJDFKGJKDJG #Ahhh but it will only last so long . . . . . .teehee.

[oblivions-dawn]

In my fanfiction, there are lesbians everywhere. As there should be

#Senu Dialogue #There's nothing straight about vampires that's just. The rules. How it has been since its inception #Serana gets a wife and Valerica gets a girlfriend! I will not take criticism!! #I said I was a weird lesbian and here I just prove it every day #I may end up writing a cute little one-shot with Valerica and the girlfriend I'm giving her hehe. As a treat

[oblivions-dawn]

Keeping the Good Shit to Myself this Wednesday

Well, when the High Queen @thequeenofthewinter herself challenges you, that's not something you just IGNORE. And I'm stealing her format too while I'm at it I was also tagged by the lovely @umbracirrus and @mareenavee for this and in return snipe @yewphoric @stormbeyondreality @blossom-adventures @matri4rch @avantegarda and. Uhm. WHOEVER ELSE IF YOU SO DESIRE. No obligations required of course uwu Without FURTHER ADO . . . a single sentence. From my newest chapter.

Instead of the cold, harsh, and guarded dismissal that the vampire had come to expect in such moments, Vigdis had only stepped closer to her.

#Senu Dialogue #Senu's Writing #Skyrim fanfiction #Skyrim OC #Vigdis #Serana #Serana Volkihar #This one's from Serana's point of view if you can't tell #If you're caught up you KNOW she's sorting through some. THINGS #Man this chapter hits SO HARD after. The previous. Yeah #Anyway I have many thoughts and feelings because I HAVE 609 WORDS SO FAR. #THE EMOTIONS I AM KEEPING FROM ALL OF YOU IS. AAAAA. #Anyway. Teehee. >:3c I enjoy being evil.

[oblivions-dawn]

Everyone would benefit from actually researching the definition of 'plagiarism' before they start throwing the word around in accusation but that's just me I guess

Being inspired by someone else's work is not plagiarism. If it was we wouldn't have a million books about vampires now would we

#Senu Dialogue #I'm so fucking annoyed and disheartened #Flush my emotions down the fucking drain why don't you #Someone came to me like 'I think someone else is plagiarising you' not they're not. They were inspired by my story and wrote their own #It's not even the same fucking thing. #Thanks for the anxiety attack FOR FUCKING NOTHING